Recenzija grāmatai "The Midnight in the Garden of Good and Evil"

Reizumis autoram patīk paspēlēties ar vārdiem. Piemēram, tekstā apspēlēts sievietes vārds ‘Badness’, tiešā tulkojumā ‘sliktums’. Kā šo problēmu risināt? Badnesa? Šausma? Drausma? To, ka latviešu sieviete meitai spētu ielikt šādu vārdu, vēl varētu būt saprast, bet darbība, diemžēl, notiek Amerikas pilsētā, kurā liels daudzums iedzīvotāju ir melnādainie. Viņiem dīvaini vārdi ir raksturīgi. Šķiet, labākā stratēģija kolorīta saglabāšanai, reizē nododot arī emocionālo lādiņu, ir vārdu lietot atbilstoši angļu īpašvārdu pārnešanas likumiem latviešu valodā, bet ironisko slāni paskaidrot zemsvītras piezīmē.
Amerikā romāns ir visai populārs, tā tēli pārņemti arī citos darbos. Klints Īstvuds 1997. gadā ASV pēc romāna motīviem uzņēmis tāda paša nosaukuma mākslas filmu ar Kevinu Speisiju un Džonu Kusaku galvenajās lomās. Savannā iespējams pieteikties ekskursijai pa romānā attēlotajām vietām. Var teikt, teksts ir medijiem draudzīgs, tomēr kopējā konkurencē nepazūd arī pats. Kopumā problēmu uztvert tekstu nevajadzētu būt arī latviešu lasītājam, jo oriģinālā aplūkotais kultūras konteksts mūsdienu kapitālismā dzīvojošajiem ir pietiekami saprotams un grāmata „lasās” viegli. Arī šejienes lasītājs spēs atpazīt daļu savas personīgās dzīves pieredzes nelielas pilsētas apstākļos un identificēties ar vēstītāja perspektīvu. Romāns liek domāt par cilvēku savstarpējām attiecībām plašākā sabiedrībā, spēju pieņemt dīvaiņus no vienas puses un paciest mietpilsoņus no otras, meklēt neparasto ikdienas norisēs un palūkoties uz dzīvi no atšķirīgām pusēm. Noteikti būtu ieteicams tulkot latviski.
…