Psiholoģijas aspekti mana profesijā

Aktīvas stresa pārvarēšanas stratēģijas procesā cilvēks ir tendēts izmainīt situāciju, tādējādi aktīva stresa pārvarēšanas stratēģija ir labs veids, kā cīnīties ar stresu, savukārt izvairīšanās/pārvarēšanas stratēģija rada iespēju, ka trauksmes sajūta atkārtosies, jo situācija būtībā nav atrisināta. Aktīvas stresa pārvarēšanas stratēģijas laikā indivīds aizrautīgi risina situācijas, domā, plāno, kā tikt galā ar radušos stresu. Cilvēks, kas izmanto aktīvu stresa pārvarēšanas stratēģiju, no vienas puses, ir gatavs pieņemt situāciju, jo pirms tam, kad cilvēks sāk kaut ko darīt, viņam vajag saprast, ka konkrētajā mirklī nenotiek tas un tā, kā viņš vēlētos, tādēļ viņš aktīvi pūlas, lai situāciju mainītu.
Pasīvas stresa pārvarēšanas stratēģijas procesā cilvēks noved sevi tādā darbībā vai stāvoklī, kas viņu aptur risināt situāciju (piemēram, alkohola lietošana, jo tajā laikā, kad cilvēks lieto alkoholu, viņš atslābinās, taču problēma nepazūd, un nākamajā dienā cilvēks izjutīs to pašu stresu, kas ir bijis līdz šim brīdim). Izvairīšanās/pārvarēšanas stratēģija ir nevēlēšanās atzīt, ka pastāv problēma, tā ir spilgta savas vainas noliegšana. Cilvēki, kuri izmanto izvairīšanās stratēģiju, nevēlas aci pret aci “tikties” ar negatīvajām emocijām. Viņiem ir tendence sargāt sevi no negatīvām sajūtām un notikumiem. Tādējādi novērojama tendence šādā veidā aizsargāt sevi no negatīvām emocijām, notikumiem. Cilvēks pasīvā stresa pārvarēšanas stratēģijā izvairās no problēmas, grib samazināt spriedzi un nedomāt par to, viņš nefokusējas uz problēmām, lai justos labāk, savukārt problēma diemžēl pati no sevis neatrisinās.
…