Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,42 (12%)
Cena ar atlaidi*:
3,07
Pirkt
Identifikators:370694
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Neizsakāmi naiva, bet savā ziņā brīnišķīga ir kāda noklausīta „mākslas” jēdziena definīcija. Māksla ir tad, kad neko nevar saprast. Postmodernisma kontekstā tas iekļaujas perfekti. Jā, postmodernisma māksla IR tad, kad neko nevar saprast. Tās ir nestabilas un zūdošas robežas starp labu gaumi un pilnīgu bezgaumību, starp realitāti un absolūtu fikciju, kam nav nekāda reāla seguma.
Tāpēc arī šeit vēlos pieminēt divus, manuprāt, lieliskus postmodernisma mākslas piemērus, kas vienlaicīgi ir pilnīgi pretstati viens otram – Baza Lūrmena lielisko dažādu kultūras laikmetu kolāžu kinofilmā „Moulin Rouge” (2001.g.) un mūsu pašu Džilindžera iestudēto A. Kamī „Kaligulu” Dailes teātrī pagājušajā sezonā.
Kas kopīgs? Abi šie darbi iekļaujas postmodernismā un apliecina tā aktualitāti. Gan Lūrmens, gan Džilindžers izmantojuši neskaitāmus mūzikas citātus, viens – sākot no Ofenbaha un beidzot ar Bītliem un Madonnu, otrs – no operu ārijām līdz brāļiem Ziemeļiem. Arī vizuālie citāti abiem režisoriem gana krāšņi. Abiem – uzsvērta teatralitāte. Un abos gadījumos gribas uzdot jautājumu – kas tas īsti ir? Ja ne ironijas klātbūtne, tad – sliktas gaumes uzvara pār veselo saprātu. Lūrmens sametis savā filmā visu, ko vien fantāzija ļāvusi – reālas vēsturiskas personas (Satī, Tulūzs-Lotreks), banālu sižetiņu ar labi zināmām beigām, populāras mīlas dziesmas, daudz kruzuļu un spīguļu, vārdusakot – ievēroti visi priekšnosacījumi, lai izveidotos šovs, no kura salduma var pat kļūt nelabi. Arī Džilindžers spēlējas ar visu, kas vien bijis pa rokai – kino atsaucēm (Grīnevejs), arhitektūru (triumfa arka – Jaunā arka Parīzē), mūziku, tikai Džilindžera izrāde ir šausmu šovs. Lai gan abiem režisoriem mērķi gana atšķirīgi, tomēr izteiksmes veids stipri līdzīgs. Un abos gadījumos – krāšņi, iespaidīgi un atmiņā paliekoši. Abos gadījumos arī ar jautājumu – kurā robežas pusē ierindot šo parādību? Kolāžas, kas spēlējas ar priekšstatiem, atsaucēm un tīriem citātiem, kolāžas, kas liek spēlēt prāta spēlītes un ieved azartā, mēģinot atrast vēl un vēl atpazīstamas lietas, un saprast, galvenais – saprast.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,65 €
Materiālu komplekts Nr. 1133748
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Postmodernisma citēšanas lāsts”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/370694

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties