Paulu Koelju romāna "Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju" analīze

„Mīlestību iespējams izzināt tikai mīlot.”
Mīlestība ir tādas jūtas, par kurām var spriest tikai pašam to izbaudot.
„Jāiemācās pieņemt dāvanu un tā atradis veidu, kā izpausties.”
Viss, kas notiek ar mums ir Dieva dāvana, tā ir jāpieņem un jāpriecājas par to un tad jau dzīvē būs situācijas kur mēs šīs dāvanas izmantosim.
„Izvēlies jebkuru ceļu, bet tiec gala ar savām šaubām.”
Nav svarīgi, kāds būs izvēles rezultāts, bet gan svarīgāk ir pašam vairs nešaubīties un dzīvot mierīgu prātu. Kā arī nekad dzīvē nenožēlot izdarīto izvēli.
Manuprāt, šis darbs ir ļoti emocionāls un pārdzīvojumu pilns. Tas lasītājam liek saprast, kas ir īsta mīlestība un, ka tā ir jāpieņem nešauboties. Nedrīkst padoties, bet gan jārisina problēmas, ja tādas ir radušās, jo mīlestība ir tā vērta. Jāuzklausa sava sirds jau sākotnēji, jo nevienas jūtas un citu cilvēku padomi neatpazīst mīlestību labāk par sirdi, jo mēs mīlam ar sirdi. Es iesaku arī citiem izlasīt šo romānu īpaši tiem, kas nespēj tikt galā ar savām jūtam, vai arī kuri nevēlas uzklausīt savu sirdi. Manuprāt, esmu daudz ieguvusi izlasot šo grāmatu, jo ieguvu daudz jaunu atziņu, kas turpmāk man dzīve ļoti noderēs.
…