Paskaties uz sevi no augšas un tad no apakšas, ko tu redzi?

Dievs katru cilvēku ir radījis unikālu un vienreizēju. Paraugoties uz sevi no augšas, redzu, ka man piemīt spēja mīlēt un domāt, brīvi izvēlēties savus dzīves virzienus atbilstoši savām domām. Līdztekus tam tomēr pašam ir jāspēj izkopt savu gribu, jūtas visa mūža garumā. Bez man piemītošā gribasspēka nav iespējams sasniegt ne zināšanu virsotnes, ne sava darba rezultātus. Lai kļūtu par pozitīvu Latvijas pilsoni, ir jābūt pozitīvai dzīves pieredzei ģimenē. Nemotivēta, neatbalstīta un nepārliecināta meitene nevar veidoties par pozitīvu piemēru sevis pilnveidošanai.
Nu esmu gana lidinājusies pa pelēkajiem mākoņiem, uz sevi nedaudz paraudzījusies no cita skatu punkta, kas izrādās nav nemaz tik viegli. Vērojot sevi no augšās uz sevi kā cilvēku, personību, mums grūti ir izprast un raksturot pašiem sevi. Tomēr reizē ar košajām koku lapām, griežoties strauja virpulī, brīžam piekļaujoties kādam vēsajam koka stumbram, te ieķeroties kailajos koku zaros, rudenīgo vēju plosīta un mētāta, nonāku uz zemes. Zemes, kas man šobrīd šķiet tuvāka un stabilāka, siltāka un drošāka, lai saņemtu jaunus spēkus turpmākajam ceļam.
…