Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:977775
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 12.07.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 2 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Otrā pasaules kara cēloņi bija tieši saistīt ar 1919./1920. gada miera līguma defektiem. No vienas puses līgums sludināja pašnoteikšanās tiesības, no otras, pieļāva nacionālo minoritāšu ietilpšanu tām etniski svešās teritorijās. Otrs kara cēlonis bija spēka politika. Vudro Vilsons un citu Tautu Savienības aizbildņi sludināja, ka tautu Savienība palīdzēs novērst valstu konfliktus, tomēr īstenībā tautu Savienība to nemaz nedarīja. Tā tikai vecā varas līdzsvara vietā iedibināja jaunu, vēl nedrošāku. Trešais nozīmīgais cēlonis bija ekonomiskā situācija. Milzīgā Vācijai piespiestās reparācijas un franču okupācija Vācijas svarīgākajā rūpniecības reģionā jaušami bremzēja Vācijas ekonomikas atkopšanos un divdesmitajos gados izraisīja ļoti postošu inflāciju.

1933. gadā Vācija izstājās no Tautu Savienības, līdz ar to atbrīvodamās no pienākuma pildīt visus dalībvalsts solījumus. 1935. gadā Hitlers pārkāpa Versaļas līgumā iekļautos atbruņošanās noteikumus – no jauna izsludināja vispārējo karaklausību un ieviesa vispārējo militāro apmācību. 1936. gadā viņš lauza Lokarnas vienošanos un iebruka Reinas apgabalā. Lielbritānija un Francija nedarīja neko, lai Hitleru apturētu; tieši tāpat, kā gadu iepriekš bija klusuciešot noraudzījušās, kā Musolīni anektē Etiopiju.
1936. gadā pilsoņu karš uzliesmoja Spānijā – tur pie varas jau labu laiku bija nevarīga republikāniska valdība, kas izrādījās nespējīga novērst valsts politisko sadrumstalošanos. Gan Hitlers, gan Musolīni līdz ar citām rietumvalstīm bija parakstījuši neiejaukšanās paktu, tomēr abi saposa ceļam militāras vienības un organizēja munīcijas un ekipējuma piegādi, lai atbalstītu nemiernieku spēkus, ko vadīja fašistu virsnieks Fransisko Franko. Krievija nekavējās sūtīt palīdzību komunistu spēkiem, kas karoja Spānijas republikas pusē, Britānija un Francija no jauna ieņēma nomaļus vērotāju pozīciju. Pilsoņu karš Spānijā ilga trīs gadus, fašistiem izdevās pār republikāņiem gūt virsroku, un viņi svinēja uzvaru.
1938. gada martā Hitlers anektēja Austriju, kā ieganstu minēdams vēlmi apvienot zem reiha karoga visu vācu nāciju. Rietumvalstis atkal nereaģēja. Nākamais Hitlera mērķis bija Čehoslovākijas Sudetu apgabals.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties