1. Satura pārstāsts
Romāns vēsta par mātes un meitas dzīves ceļu no piedzimšanas brīža līdz atmodas laikam, kad Latvija beidzot bija tikusi vaļā no šīs varmākas, kas bija Padomju Savienība. Māte piedzima 1944, gadā, bumbu sprādzienu izpostītajā Rīgā, taču laimīgā ģimenē līdz mirklim, kad no viņas dzīves tika aizvest tēvs. Savukārt meita piedzima 1969. gadā, Padomju Latvijā, kur jau pirmajos brīžos viņas un mātes attiecības bija sarežģītas – māte atteicās barot savu meitu ar pienu , lai nenodotu tai viņas rūgtumu – kas ir šī dzīve Padomju laikā. Rūpes par meitu jau pirmajos viņas dzīves momentos tika atstātas uz mātesmātes un mātes patēva pleciem.
Māte bija fantastiska ginekoloģe, kura savu dzīvi veltīja darbam. Savukārt drīz vien gan viņas, gan meitas dzīve sagriezās kājām gaisā, kad viņa, aizbraucot uz Ļeņingradu, bija sasitusi vienas sievietes vardarbīgo vīru, kuru bija, izmantojot mākslīgo apaugļošanu – tājā laikā neiespējamo procedūru, apaugļojusi ar bērnu. Viņa tika izmesta no Rīgas slimnīcas, kā rezultātā pārvācās ar meitu uz laukiem, lai strādātu mazā lauku ambulancē.
…