Ikviens ikdienā saskaras ar globalizācijas procesa ietekmējošiem faktoriem, jo globalizācija radījusi guvumus iedzīvotājiem un valstu tautsaimniecībām, īpaši tirdzniecību iespēju jomā. Starpvalstu tirdzniecība ļāvusi straujāk kāpināt ražošanas apjomus un tādējādi palielināt tautsaimniecību radīto vērtību.
Globalizācija veicinājusi valstu, uzņēmumu un iedzīvotāju ciešāku iesaisti kopējā pasaules tautsaimniecībā, ļaujot valstīm vairāk pievērsties tādu produktu ražošanai un pakalpojum sniegšanai, kurus vienas pašas tās nespētu radīt un sniegt. Pēdējo 200 gadu laikā tādi jaunievedumi kā dažāda transporta veidu attīstība, tehnoloģiju attīstība, ir nemitīgi veicinājušās un radījušas jaunas ciešākas ekonomiskās, tehnoloģiskās, tiesiskās, sociālās, politiskās, etniskās, reliģiskās sadarbības iespējas, mazinot ģeogrāfiskā attāluma nozīmi.
Mūsdienās valstu robežas un ģeogrāfiskās “barjeras” (kalni, okeāni) sociāli ekonomisko efektivitāti ietekmē aizvien mazāk. Tajos iesaistīto pušu mijiedarbība virza globalizācijas procesus.
Bet vai tie ir vienlīdzīgi?
Globalizācijas ietekmē pasaule ir attīstījusies ļoti nevienlīdzīgi, tā ir pozitīvi ietekmējusi attīstītākās valstis, bet bremzējusi nabadzīgāko valstu attīstību, piemēram, ekonomikā, kas veicina šo valstu imigrāciju uz šīm attīstītākajām valstīm labākas dzīves meklējumos. Ekonomika pateicoties brīvai preču un kapitālu kustībai tiek virzīta caur šīm attīstītajām valstīm un ar tām izdevīgāk ir sadarboties, jo tām ir pietiekami līdzekļi, lai pirktu šīs lietas par pārdevējam izdevīgām cenām turpretim ar jaunattīstības valstīm nav tik izdevīgi tirgoties, jo pieprasījums būs mazāks un ekonomiskā attīstība ir ievērojamāki zemāka, proti, lai šajās valstīs būtu pārdevējam apgrozījums ir jāpazemina produkta cena, bet izdevīgāk ir pārdot produktu ar augstāku cenu, ja apgrozījums būtiski nemainās.
