Starpkultūru komunikācijā ir īpašas īpatnības, jo tā ir komunikācija starp ļoti dažādiem cilvēkiem, starp cilvēkiem ar ļoti atšķirīgu uztveri, dažādām tradīcijām un paražām, atšķirīgu reliģiju un attieksmi pret dzīvi. Tas pievieno papildus barjeras pie komunikācijas, bet, ja tā ir neverbālā komunikācija, tad ir, vēl sarežģītāk. Pie starpkultūru komunikācijas, ir jāņem vērā tas fakts, ka nepieciešams vispirms iepazīt to kultūru, kultūras īpatnības, paražas, lai mazinātu komunikācijas barjeru. Tas saistīts ar to, ka dažādās valstīs (kultūrās), mums pazīstamiem un dzīvē ierastiem, žestiem, zīmēm un simboliem ir pavisam cita nozīme un tā var būt pat ar pretēju nozīmi. Ja mēs to nedarīsim pirms komunicēt ar citas kultūras pārstāvi, tad var garantēt, ka būs neatbilstoša neverbālā interpretācija – mēs domāsim, ka cilvēks saprata mūsu vēstījumu, bet izrādīsies, ka viņš to saprata pavisam savādāk un otrādi.
Iepazīstoties ar vairākiem rakstiem un literatūru starpkultūru komunikācijā, var izdalīt sekojošas starpkultūras komunikācijas barjeras: 1) līdzības pieņēmums, ka pamatvajadzības visiem cilvēkiem ir līdzīgas un pastāv viena, universāla cilvēka daba; 2) valodas atšķirības, kad informācija tiek nodota citā valodā, slengā, lietojot idiomas; 3) nepareiza neverbālā interpretācija, proti, dažādām kultūrām ir dažādas zīmes un signāli; 4) stereotipi un aizspriedumi, kas noved pie vispārinātiem, pastarpinātiem pieņēmumiem; 5) etnocentrisms, kas ir sevis izcelšana, universalizācija un dažādības noliegšana. Visas šīs barjeras un citas kultūras nepārzināšana nodrošina negatīvu starpkultūru komunikāciju. Lai parādīt neverbālās komunikācijas atšķirības piemēru starpkultūras nozīmē, tika izpētīts video materiāls “Ko nozīmē roku žesti dažādās valstīs” (oriģinālā krievu valodā “Что означают жесты в разных странах”) un sniegta sekojošā informācija.
…
