Neatkarības deklarācija un nepātrauktības doktrīna

Nepārtrauktības doktrīna kā valstiskās atjaunošanas pamats uzliek valsts varas institūcijām par pienākumu ievērot šo doktrīnu un neatkāpties no tās. Tāpat valsts varas institūcijām ir saistošs Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertais vēsturisko faktu izklāsts un to juridiskais novērtējums, kas pamato nepārtrauktības doktrīnu. Šāds valsts pašas konstitucionāls uzstādījums - konsekventi neatkāpties no nepārtrauktības doktrīnas - noteic juridisku pienākumu, ne tikvien politisku rīcības vadlīniju.

1991.gada 21.augustā tiek pieņemts likums par LR valstisko statusu. Ar šo tika pieņemts, ka Latvijas valsts ir neatkarīga, demokrātiska republika, tās suverēnā vara pieder Latvijas tautai un valstisko statusu nosaka 1922.gadā pieņēmtā Satversme un tiek atcelta 1990.gada 4.maija deklarācija “par neatkarības atjaunošanu”. Līdz 1991.gadam Latvijas neatkarību atzinušas 79 valstis. Latvijas Republikas Satversme tiek pilnībā atjaunota un stājas spēka 1993.gada 6.jūlijā. 1993. gada 6. jūlija 5. Saeimas sēdē paziņoja par Satversmes spēkā stāšanos pilnā apmērā.
…