Tad rodas loģisks jautājums :ja jau nemirstība ir tikai atsevišķu fanātu pārliecība par kaut kādu paralēlo pasauļu eksistenci, kā gan dažādas sabiedrības un civilizācijas neatkarīgi viena no otras varējušas nonākt pie viena un tā paša līdzīga scenārija? Viennozīmīgu atbilžu uz šo jautājumu nav. Tāpat arī zinātne, Darvina teorijas nav pretrunā ar nemirstības ideju un ticību pēcnāves dzīvei.”17
Ja jau tik daudzi uzskata, ka pēcnāves dzīve un nemirstība ir iespējama, tad rodas jautājums, kādā veidā tad šie cilvēki atdzimst pēc fiziskā ķermeņa nāves. Dažādi avoti sniedz dažādas atbildes uz šo jautājumu. Ir dzirdēts par spokiem, poltergeistiem, ēnu cilvēkiem, cilvēku atdzimšanu dzīvnieku ķermeņos un citām formām.
Par spokiem nereti tiek saukti redzētie aizejošie mirušie cilvēki, kas tādā veidā mēģina palicējiem pateikt ardievas un to, ka ar tiem viss ir kārtībā, un ka pirms aiziešanas uz citu pasauli tie jūtas labi. Ir arī dzirdēts par lodēm , kas esot mazas enerģijas bumbas vai sfēras, kas vēstot par parādības sākumu. Arī par poltergeistiem, kas esot ļoti enerģētiski spēcīgi spoki. Zinātnieki vēl joprojām strīdas par to īstenumu, tomēr netrūkst pierādījumu tam, ka dzīve pēc nāves patiesi pastāv.
Mūsu izvēle ir šaubīties, vai noticēt nemirstībai un dzīvei pēc nāves. Cik cilvēku, tik viedokļu. Zinātne un skeptiķi vēlaizvien strīdas par nemirstību un pēcnāves dzīvi, jo tiešus, neapgāžamus pierādījumus nav iespējams iegūt. Es tomēr gribētu vairāk pieslieties tiem ,kas tic ,jo ir taču tik brīnišķīga sajūta, ja cilvēks zina, ka pēc nāves to sagaida bezrūpīga un mierīga dzīve.......
…
