Vēl svarīgu lomu ieņēmis Dievs latviešu folklorā. Viņš ir galvenokārt saistīts ar visaptverošo kārtību, likumsakarībām gan dabā, gan cilvēka dzīvē. Dievs ir cilvēkam vienmēr klātesošs, sasniedzams un ir nozīmīgs tā dzīvē. Cilvēks, sevi izjuzdams kā dabas sastāvdaļu, pakļaujas tās likumībām, un tas ir iespējams ar Dieva padomu, svētību, labvēlību. Dievs cilvēkam neko nedod tieši rokās, jo, iespējams, to nemaz nevar. Dievs palīdz citādā veidā, galvenokārt ar padomu. Dievu godā, ciena, tā vārdu daudzina, tā klātbūtnē viss tiek sakopts. Dievs cilvēka dzīvē ienes tikumu, skaidrību, virzību un spēku. Līdzīgi kā Māra, Dievs ir antropomorfs un “labā cilvēka” ideāls.
Manā mītā cilvēka galvenie uzdevumi dzīvē ir dzīvot tikumīgu …
