Grāmatas nodaļā “Cīņa par atbrīvošanos no mātes” Jungs raksta par dzīvnieku simboliem. Mitoloģiskiem augstākiem dzīvniekiem vienmēr piemīt liela nozīme, tādēļ tie bieži ir antropomorfiski. Sengrieķu mitoloģijā kentauri – tesālijas cilts, tika atainoti, kā būtnes, kas ir pa pusei cilvēki, pa puse zirgi. No mītiem par Hēraklu zināms kentaurs Heirons – dziednieks, citu kentauru vidū izceļas ar gudrību un labvēlību; nejauši ievainots no Hērakla saindētās bultas, atteicies no nemirstības.
Zirgiem ir uguns un gaismas nozīmē. Piemēram, Hēliosa zirgi.
Nodaļā “Upuris” varam izlasīt par motīvu ar divām mātēm. Parasti varoņiem ir divas mātes, bieži varoņi tiek audzināti audžu ģimenēs. Piemēram, Romuls un Rems: otra māte – vilcene. Šis motīvs arī, pēc Junga domām, izsaka vēlmi par otreizējo pārdzimšanu.
Vēl viens psihoanalīzes piekritējs ir A. Adlers. Viņa teorija balstās uz 3 pamatiem: nepilnvērtības kompleksa, tieksmi uz kompensāciju un sociālām jūtām. Z. Freids tika kritizēts, bet tomēr tika publicēts. Ar Adleru ir pavisam cita situācija, it kā viņa nemaz nebūtu. Adleram tiek piedēvēts tāds aforisms: “Lai būtu par pilnvērtīgu cilvēku, jabūt nepilnvērtības kompleksam.” Tieksme kompensēt savu defektu noved pie personības attīstīšanās, izcilas visās jomās. A. Mohovikova rakstā atrodam domu, ka pēc Adlera, mīts līdz kaut kādam etapam, barojot ar savu enerģiju, palīdz dzīvot, pēc tam sākas “skriešana uz neirozi”.
Tātad, kā noskaidroja psihoanalītiskā mīta mācīšanas skola (Z. Freids, K.G. Jungs, A. Adlers) mitoloģiskās pieredzes pamatā ir psiholoģiskie “apziņas mainītie stāvokļi”.
Mīta psiholoģiskā būtība ir apziņas mainītie stāvokļi, radīti no individuālās un kolektīvās psiholoģijas īpašībām.
…
