Miķeļdiena

Siltās gada dienas jau aiz muguras un ziema, savu ledus sirpi padusē iespiedusi, jau klauvē pie mājas durvīm, liekot iedarbināt dusošo apkures sistēmu. Par aukstākā gada laika iestāšanos liecina seni latviešu svētki – Miķeļdiena jeb ziemas sākma svētki.
Miķeļi, Mīklāli, Mīkaļiem, Miķeļdienu, Miķēļdienu, Miķeļa diena, Mīķeļa diena, Apjumības, Appļāvības, rudens sulgrieži un vēl un vēl – vieniem svētkiem vairāki nosaukumi. Miķeļdiena gadu no gada tiek svinēta 29.septembrī. Par atzīmēšanas vērtu dienu to atzinusi arī baznīca – par godu dievam līdzīgajam virsenģelim Miķelim.
Ši ir tā diena, kad pļaujas sirpīši, izkaptis un kombaini tiek nolikti ziemas guļā, jo pļaujas laiks ir aizvadīts. Šajā dienā vairs netiek kulti lauki, tā vietā senie latvieši veica maģiskus rituālus, lai nodrošinātu bagātību un veiksmīgu nākamo gadu. Liela nozīme šajos reliģiskā rakstura pātaros ir druvas dievam Jumim.…