Kultūras identitāti var skaidrot kā indivīdu piederību kopīgai kultūrai, valodai un vēsturei, ar kuru es sevi identificēju un kura man ir svarīga. Citu kultūru ietekme mūsdienās ir dabisks un nenovēršams process, tāpēc kultūras identitāte ir mainīga. Mūsdienu laikmetā aktīvi notiek dažādu kultūru savīšanās vai sajaukšanās. Līdz ar to identitātes process plaši aptver principā visas kultūras puses – savā starpā sajaucas gan tautas, gan mākslas īpatnības, gan dažādas paražas un pati persona kā tāda. Jebkurš cilvēks varētu iegūt vai mainīt savu kultūras identitāti. Ja cilvēks ir apguvis noteiktas sabiedrības grupas tradīcijas, tad var sacīt, ka viņš ir ieguvis attiecīgo kultūras identitāti.Katram ir atšķirīga izcelsme, dažāda dzīves pieredze, piemēram, es esmu augusi tādā kultūras un etniskajā vidē, kas, iespējams, ļoti atšķiras no tās, kurā auguši ir mani līdzcilvēki. Viens no būtiskākajiem kultūras identitātes elementiem ir valoda un valsts. Kā sacījis Jānis Jaunsudrabiņš: "Valoda – tā ir kokle, tas ir instruments, ko es spēlēju godprātīgi. Kur tad mēs paliksim bez valodas? Mēs izšķīdīsim plašajā pasaulē." Jebkuras tautas pamatā atrodas valoda. Ja tās nav – principā nav arī pašu cilvēku kultūras identitātes apkārtējo uztverē. Tam, kā katrs sevi raksturo , var būt senas saknes, tieši tāpat kā saiknei ar ģimenes locekļiem vai kaimiņiem. Mana kultūras identitāte, tā ir vērtība, kura pieder tikai man, kuru spēju veidot, kopt un spodrināt tikai es, tieši tāpēc sabiedrība lauž ceļu uz kultūru, kas identificē katru tādu kā es uz pasaules.
