Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,49 (11%)
Cena ar atlaidi*:
4,00
Pirkt
Identifikators:781599
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.12.2011.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 9 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Psiholoģisku triecienu katoļiem deva ziņa, kas pienāca tūlīt pēc Valmieras landtāga beigām, par Vācu ordeņa virsmestra Brandenburgas Albrehta Hoencollerna pāriešanu luterānismā un Prūsijas hercogistes izveidi. To uzzinājuši, Livonijas ordeņa melngalvji sasauca kopīgu apspriedi, kopā izskatīja jautājumu par pāriešanu luterānismā. Šādā sarežģītā situācijā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs pasludināja ticības brīvību Rīgā, kā arī atcēla 1452. g. Salaspils līguma lēmumu par Rīgas divkāršo senjorālo atkarību un piekrita arhibīskapa un domkapitula īpašuma konfiskācijai. (Klišāns 1996: II nodaļa)
Neraugoties uz to, ka katolicisms turpināja pastāvēt, ap 1550. g. luterānisms Livonijā jau bija valdošā konfesija. Ordeņa jaunais mestrs Heinrihs fon Gālens, pats būdams katolis, bija spiests apmeklēt luterāņu dievkalpojumus Rīgas Doma baznīcā. Pilnīgu luterānisma uzvaru apstiprināja 1554. g. Valmieras landtāgā pieņemtais lēmums par ticības brīvību Livonijā, kas patiesībā nozīmēja luterānisma kā valdošās konfesijas atzīšanu. Par luterāni kļuva pēdējais Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Tomēr baznīcas zemju sekularizācija un laicīgas Livonijas valsts izveide nesekoja līdz pat Livonijas karam. Iespējams, ka Livonijas vecās kārtības saglabāšanā sava nozīme bijusi Valtera fon Pletenberga personībai. Kļūstot par hercogu, viņš vecuma dēļ vairs nevarēja radīt sev pēcnācējus hercogu dinastijas turpināšanai. Tāpat pieļaujams, ka redzēt Livoniju kā vienotu laicīgu valsti nevēlējās muižniecība, jo atsevišķajās un politiski vājajās Livonijas valstiņās varēja iegūt lielāku politisku un saimniecisku teikšanu. Reformācija ļoti stipri iedragāja viduslaicisko Livoniju un bija viens no svarīgākajiem Livonijas valstu sairuma cēloņiem Livonijas kara laikā. (Klišāns 1996: II nodaļa)

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,36 €
Materiālu komplekts Nr. 1318542
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Livonijas bojāejas cēloņi un sekas”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/781599

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties