Lietuviešu etnoģenēze un valoda

Mūsdienu Lietuva dienvidrietumu daļu ar piegulošajiem Baltkrievijas rajoniem agrajos viduslaikos apdzīvoja austrumbaltu ciltis, kuru rakstītajos avotos devēja par lietuviešiem. Šo etnonīmu senkrievu hronikas lietoja diezgan bieži. Agro viduslaiku lietuvieši izveidojās no švīkātas keramikas kultūras pēctečiem, tiem sajaucoties ar iedzīvotājiem, kas pārcēlās uz jaunu dzīves vietu no akmens riņķu uzkalniņkapu kultūras areāla. Lietuviešu pamatteritorija bija Neres baseins ar tās pietekam Šventoju un Žeimīnu. Rietumos lietuviešu kaimiņi bija aukštaiši un Žemaiši, ziemeļos – sēļi un latgaļi. Austrumos lietuviešu cilts teritorija sasniedza Disnas augšteci, Narocas ezeru un Vilijas augšteci, kur jau dzīvoja kriviču ciltis. Lietuviešu dienvidu un dienvidrietumu kaimiņi bija jātvingi, bet pēc to lietuviskošanās un slāviskosanas – senkrievi.