Secinājumi
“Apmācība virza attīstību. “ (Ļevs Semjonovičs Vigotskis).
Dzīves jēga – to katrs cilvēks saprotot citādāk. Dzīves jēga: iekšējā motivācija, kad pašam ir svarīga sava darbība un spēja sajust savu dzīvi kā nozīmīgu un vienotu. Pašrealizēšanās, sevis apzināšanās, pilnveidošanās, būt pašam sev, novērtēt sevi kā vērtību. Dzīves laikā cilvēks vidēji ik pēc desmit gadiem pārdzīvo eksistenciālās krīzes, kas saistītas ar attīstības posmu maiņu un veicina personības izaugsmi.
Pastāv atšķirība starp fizisko un psiholoģisko vecumu. Noteiktos vecumos bērns apgūst noteiktas darbības un priekšmetus. Nosakot vecuma normu – tiek noteikta tuvākās un aktuālās attīstības zona.
Krīze. Vieni tās izdzīvo, uztverot kā jaunus dzīves izaicinājumus, paļaujoties uz saviem spēkiem, draugu un ģimenes atbalstu. Citi saskaras ar nedrošību, bailēm, vientulību, trauksmi, depresiju. Var rasties sajūta, ka neviens cilvēku nesaprot, nespēj iejusties viņa situācijā un nepalīdz atbrīvoties no nedrošības un bailēm. Šādās reizēs svarīgi ir pieņemt jebkuru atbalstu, ko sniedz tuvinieki un līdzcilvēki, bet nereti ir situācijas, kad nepieciešams meklēt speciālista palīdzību. Ir brīži, kad atbalstu vajag pieņemt vai meklēt pašam. Atbalsta meklēšana un pieņemšana nav vājuma pazīme.
Lai cilvēks justos droši, ir svarīgi atrasties sabiedrībā, būt piederīgam kādai grupai. Grupā ir iespēja gūt panākumus, iegūt atzinību, apliecināt savu nozīmīgumu, tā ir iespēja tikt saprastam. Drošības sajūtu galvenokārt dod siltas, stabilas, atbalstošas attiecības, sajūta, ka esi mīlēts un spēj mīlestībā dalīties.
…
