Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
3,49
Ietaupījums:
0,56 (16%)
Cena ar atlaidi*:
2,93
Pirkt
Identifikators:738945
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.06.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Kā arī tieši Spīdola ir tā, kura izteica liktenīgos vārdus, paužot ideju, ka arī labajiem spēkiem ir nepieciešama garīgā izaugsme: „Mainoties uz augšu, tu likteni pārspēsi!” Spīdola ir apveltīta ar noslēpumainu burvību un pārcilvēcisku, velnišķīgu varu, tomēr tā atsakās no mūžības, ļaunajiem spēkiem, pilnībā uzupurēdamās mīlestības labad:„Man ir viens vārds no mūžības;/ Teic: gaisma tiks tomēr pie uzvaras!/ Es visu tev atdodu, Lāčplēsi,/ Sevi pašu un savu debesi.”
J.Jaunsudrabiņa romānā „Jaunsaimnieks un velns” autora attēls diezgan savdabību personu –gluži reālu velnu. Romāna uzmanības centrā ir jaunsaimnieks Krasts un viņa ģimene, kas burtiski ne no kā klajā vietā uzsāk savas saimniecības ierīkošanu, sastopoties ar agrārās reformas problēmām. Velnam šajā romānā ir trikstera būtība, proti, tas izspēlē trikus un jokus, kā arī lauž pieņemtas normas un likumus. Romānā velns lāgiem mēdz izlīst no sava ezera mitekļa un izspēlēt ar jaunsaimnieku visādus ļaunus jokus, tostarp iemānīt saimnieka atvasi purvā, pamudināt pievilcīgo vecmeitu Mangu kārdināt Krastu: „Krasts ar Mangu sastapās eglēs. Ja kāds viņus nejauši būtu ieraudzījis, būtu metis krustu un vēlāk visiem stāstījis, ka redzējis velnu ar divām galvām.” Romānā velns alegoriski apzīmē visus tos dabas spēkus, ar kuriem Krastam nākas cīnīties, - un tālab J.Jaunsudrabiņa neradījums visvairāk atgādina naivos un komiskos latviešu folkloras velnus: „Velns tanī naktī mijās tur, kur gāja jautri. Viņš bija pārvērties par zaļu siseni un sisināja liepā Tiltenes galā.” Autors ir atveidojis velna tēlu tā, lai katrs indivīds tomēr saskatītu pirmatnējās dabas nozīmi, kad to vēl nebija skārusi civilizācija, velns ir īsts folkloras tēls, kurš ir labsirdīgs un godīgs savā būtībā, autoram dārgs kā pati daba: „Velns pamazām tā bija pieradis pie savām gaitām, ka viņš līdzīgi mežsargam kārtīgi apstaigāja savu apgaitu, juzdams lielu gandarījumu, ja viss sakrita ar viņa uzskatiem, bet drausmīgi sabozdamies, kad kaut kas nebij noticis pēc viņa prāta.” Par spīti velna ļaunajām tieksmēm un vēlmes nodarīt pāri cilvēkiem, tomēr viņa rīcību samērā var arī attaisnot, tas ir, tas tikai vēlējās saglabāt dabas svētumu un neļauj izpostīt savu mājvietu.
Ļaunie spēki literatūrā simbolizē ne tikai tumsu, kārdinājumu, maldus un ļaunumu, tiem ir duāla daba, jo atklājas arī to cilvēciskā būtība un vēlmes, kas ne vienmēr rada tikai ļaunumu

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,31 €
Materiālu komplekts Nr. 1332833
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Ļaunuma ambivalentais tēlojums literatūrā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/738945

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties