Protams arī jaunākā paaudze nenoliedz lauku burvību un mantotā īpašu nozīmi, kā arī pati ir saskārusies ar lauku darbiem- ravēšanu, ražas novākšanu, sienas grābšanu, kas aizņem ļoti daudz laika. Un skatoties uz to kā vecākās paaudzes cīnās un piekopj lauku dzīvesveidu, ir guvusi izpratni par lauku nozīmi, ir iemācījušies mīlēt dzimtās mājas un darba tikumu. Tomēr jaunajai paaudzei nenoliedzami lauki vairāk sasitās ar piedzīvojumiem, relaksāciju, atpūtu no dzīves rutīnas pilsētā un ritma nomaiņu pret kaut ko savādāku, mierīgāku..
Var redzēt to , kā manā dzimtā, caur paaudzēm ir notikusi zināma uzskatu nomaiņa par lauku dzīves stilu. Visvecākajai paaudzei lauku dzīvesveids liekas, pašsaprotams un vairāk saistīts tieši ar smagu darbu, lauksaimniecību, pašu saimniecības uzturēšanu. Toties vidējai paaudzei ikdienas dzīvē lauksaimniecība , gan vairs neieņem centrālo lomu, netiek audzēti arī lopiņi, turpretī tiek audzēti dārzeņi, un augļi, un apsaimniekota zeme un attīstīta piemājas teritorija. Savukārt jaunākā paaudze, lai arī apzinās laukos esošos vērtību un paaudžu laikā loloto senču nodoto mantojumu, pašlaik nevēlas šeit dzīvot patstāvīgu dzīvi, jo baidās no smaga un atbildīga darba, kā arī laukos viņuprāt nepastāv tik plašas perspektīvas un iespējas kā pilsētā. Taču iespējams jaunākajai paaudzei pašlaik vienkārši ir grūti iedomāties, ka arī laukos pastāv alternatīvas un dažādas iespējas, un laika gaitā nostāja mainīsies. Saprotams, ka manas dzimtas viedoklis par laukiem ir veidojies dzīves gaitā, starp paaudžu dažādā vecumā iegūtajiem iespaidiem un pieredzes saistībā ar lauku dzīvi. Jo ilgāks laiks tajos pavadīts un vairākas dzīves jomas saistītas ar šo vidi, jo viedoklis vairāk apstiprina lauku nozīmi , vērtību un spēcīgo piederības izjūtu.
…
