Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
1,99
Ietaupījums:
0,36 (18%)
Cena ar atlaidi*:
1,63
Pirkt
Identifikators:375258
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 05.04.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

1915. gada aprīlī Vācijas pulki iebruka Latvijas teritorijā un rudenī jau tuvojās Rīgai. Cilvēkiem nācās atstāt savas mājas un doties bēgļu gaitās. Kurzemi un Zemgali atstāja ap 570000 cilvēku, tauta bija uz iznīcības sliekšņa, jo nebija vairs dzimtenes. Cilvēki bija nonākuši dilemmas priekšā – atbalstīt vācu vai krievu spēkus. Latvieši izvēlējās Krievijas uzvaru, jo tad iespējams garantētu lielāku brīvību saimnieciskajā un kultūras dzīvē, savukārt vācu uzvara tautai nozīmētu iznīcību, jo, jau iebrūkot Latvijas teritorijā, vācieši ķērās pie tautas pārvācošanas. Līdz ar to likumsakarīga kļūst latviešu karaspēku vienību veidošana spējīgu virsnieku vadībā, kas pasargātu karavīrus no masveida izkaušanas neapdāvināto krievu cara virsnieku komandētajos pulkos.
Pēc ilgām pārdomām, atceroties notikumus Latvijā 1905. gadā, cara armijas virspavēlniecība atļauj dibināt latviešu strēlnieku bataljonus. Tauta atsaucās uzsaukumam “Pulcējaties zem latviešu karogiem!”, un jau pusgada laikā tika izveidoti astoņi bataljoni. Cilvēki ticēja, ka pašu karaspēks izcīnīs brīvību. Vēlēdamies pēc iespējas ātrāk uzsākt cīņas, brīvprātīgie divos mēnešos pabeidz apmācību un jau 1915. gada 10. oktobrī iesaistījās kaujās. Jau pēc nedēļas virsnieka Fr. Brieža vadībā 1. Daugavgrīvas bataljons sakāva četras reizes lielākus vācu spēkus pie Plakaniem un Veisiem. Trīs latviešu strēlnieku bataljonu iesaistīšanās kaujās apturēja vācu uzbrukumus Rīgai 1915. gada rudenī. Augstākie cara komandieri sūtīja strēlniekus vissīvākajās kaujās, pārkāpdami nolikumu par bataljonu izveidošanu un izmantošanu.
1916. gada martā tika gatavots trieciens virzienā no Ķekavas uz Bausku. 1. un 2. bataljonam izdevās ieņemt trīs vācu ierakumu līnijas, bet turpmāko uzbrukumu apturēja cara ģenerāļi, kas neprata izmantot panākumus un nebija sagatavojuši papildspēkus, lai turpinātu uzbrukumus. Jūlijā kaujas arī bija jāizcīna latviešu karavīriem, jo krievi nespēja ieņemt vācu nocietinājumus, taču uzbrukums atkal papildspēku trūkuma dēļ neturpinājās. 1916. gada rudenī latviešu bataljonus skaitliski papildināja un pārdēvēja par pulkiem. Krievu virsnieku maldināšanas dēļ, strēlnieki 1916./1917. gada ziemā gatavojās vai nu mirt, vai atbrīvot Kurzemi. Tika izcīnītas Ziemassvētku kaujas, kuru laikā tika ieņemts Ložmetējkalns.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Latvija Pirmā pasaules kara laikā”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/375258

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties