Latentās noziedzības izpētes kriminoloģiskā nozīme

Noziedzība ir bijis aktuāls temats visos laikos, jo ar šo problēmu pasaule saskaras visos pasaules vēstures posmos, atšķiras tikai noziedzības apjoms, veidi un paņēmieni. Apjomu, veidus un paņēmienus ietekmē pasaules un sabiedrības attīstība, tiesībsargājošo iestāžu reakcija (nozieguma atklāšana, vainīgā sodīšana vai tieši pretēji), kā arī sabiedrības attieksme pret noziegumiem kopumā. Sabiedrības attieksme, tās izglītības un audzināšanas līmenis, ir ciešā saistībā ar noziedzības tendencēm. Lai novērstu noziedzību ir nepieciešama būtiska ne tikai tiesībsargājoši iestāžu un likumdevēja, bet arī sabiedrības iesaiste, tajā skaitā audzināšana ģimenē.
Noziedzības līmenis valstī samazinās jau no 2014.gada, tomēr līdztekus oficiāli uzskaitītajai statistikai pastāv arī latentā noziedzība, kuras līmenis varētu būt 10-30% robežās, atkarībā no tā, kā valstī tiek nodrošināta noziedzīgo nodarījumu reģistrācija. Līdz ar to reālais noziedzības līmenis var būt augstāks par dokumentēto (Matule, 2019).
Latentā noziedzība ir noziedzīgu nodarījumu kopums, kas izdarīti konkrētā teritorijā noteiktā laikposmā, bet nav atspoguļoti kriminālajā statistikā (par tiem nav ziņots policijā) (Ķipēna&Vilks, 2004, 150.lpp.) Pie daļēji latentās noziedzības pieskaitāmi arī tie noziegumi, kurus ir reģistrējusi policija, bet noziegumi paliek neatklāti. Ir arī atklātie noziedzīgie nodarījumi, par kuriem aizdomās turētos nenodod tiesai vai viņus nevar notiesāt. (Ķipēna&Vilks, 2004, 150.lpp.)
…