Katram no mums izpratne par laimi ir pilnīgi citādāka. Tā mainās mijoties gadsimtiem, notikumiem, - kas skar katru no mums. Uztvere par laimi ir atkarīga no katra individuāli, jo neviens uz pasaules nav tāds pats kā es vai tu, domas un apkārtējās pasaules uztvere ir citādāka.
Manuprāt, pirmkārt jau laime ir būt cilvēkam. Un tajā posmā, kad mēs dzīvojam, redzēt, ka debess ir zila, dzirdēt kā dzied putni. No vienas puses tas ir ļoti primitīvi, tās ir tik vienkāršas un ikdienišķas lietas, bet arī tajā var atrast kādu no savām mazajām laimītēm. Pats galvenais, lai cilvēks būtu laimīgs, kaut ko paveikt. Kaut maziņu daļiņu ieguldīt kopējā lietā. Viena no svarīgākajām lietām ir mīlestība. Ja cilvēks ir spējis to atrast un pēc tam vel arī saglabāt, tad tā, manuprāt, ir lielākā laime cilvēkam. Uzskatu, ka katram no mums uz zemes nākot ir dota kāda misija, kas jāizpilda un tikai apzinoties to, kādu laimi tas mums var sniegt mēs spējam arī to izpildīt. Galvenais ir paļauties uz sevi, uz saviem spēkiem un nekautrēties ieklausīties citos, jo laimes formula ne būt nav viegla.
„Laimei nav rītdienas, tai nav arī vakardienas; tā neatceras to, kas pagājis, un nedomā par to, kas nāks; tai ir tikai tagadne - un tā nav diena , bet acumirklis.” – Ivars Turgeņevs. Šis teiciens manī izraisa lielas pārdomas un es tam pilnīgi piekrītu. Laime ir acumirklīgs mirklis, kas pie mums var atnākt jebkurā brīdī un mēs nezinām kad tas notiks.
…
