Krišjānis Barons nosaucis tautasdziesmu par visur ticamāko pavadoni, kas iet līdzi senajam dziedātājam mūža gājumā darbos un centienos, priekā un bēdās, labās un ļaunās dienās, kas viņu māca un stiprina tikumos, rāj un šausta netikumos un kļūdās, kas labo nerātni, žēlo un saudzē vājo, laipni rāda pareizo ceļu paklīdušam, kas viņu kā uzticams, krietns vadonis neatstāj visu mūžu. Un vēl Kr. Barons raksta: „Tautasdziesma, tautas dzīves gudrība glabā liecības par tām dziļajām saknēm, kas mūs vieno ar citām tautām – aizvēsturē iesakņotā kopībā, rituālos, tradīcijās, pasaules skatījumā. Šī senā kopība ir tilts uz šodienas sadarbību.”
Ir svarīgi akcentēt jaunākajai paaudzei tautasdziesmu nozīmi, jo tajās ir atklāta visa cilvēka dzīve no dzimšanas līdz nāvei. Šis mantojums joprojām nav kaut kas pabeigts, kam ir materiāla vērtība, bet vēl joprojām papildinās, tam piemīt spēja pārmainīties. Uz to jāraugās kā uz tādu vērtību, kas vēl joprojām mīt mūsos pašos, ir daļa no mums pašiem, ir daļa no tautas būtības. Tautasdziesmas ir mūsu tautas vēstures, pagātnes likteņgaitu atspulgs četrrindēs. Tā ir pati tautas dvēsele, daudzveidīga un sarežģīta savā būtībā. Gan varonības un traģisma apdvesta un diža savā lielumā, gan smeldzīgi sūra un tajā pašā reizē drastiski jautra un pārgalvīga. Tautasdziesma saista ar savu dzidrumu un labskaņu, ar dziļumu un domas skaidrību. Precīza, pabeigta panta forma, līdz aforismam izkopta izteiksme. Latviešu tautasdziesmas ir saturā tik bagātas un daudzveidīgas, ka tās var pētīt un iepazīt dažādos aspektos. Tās aplūko „latviešu tautas mākslas un dzīves vērtības” , kā teicis pats Kr. Barons.
…