Krievijas un Ukrainas karš, kas sākas 2022.gada februārī, ir radījis ievērojama sekas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību sistēmai. Konflikts ir ietekmējis vairākas jomas, tostarp ES skatījumu uz sankcijām, migrāciju, ES attiecības ar Ukrainu un galvenokārt drošības jautājumus. Šajā esejā tiks analizētas galvenās ietekmes un izaicinājumi, ar kuriem ES ir saskarusies saistība ar šo abu valstu konfliktu.
ES ir ieviesusi virkni sankciju pret Krievijas Federāciju, tāda veidā reaģējot uz tās rīcību Ukrainā un vairākiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Šīs sankcijas aptver vairākas jomas, tostarp finanšu sektoru, enerģētiku, transportu un mēdijus, kas ir galvenās sankciju jomas. ES sankciju mērķis ir spiest Krieviju pārtraukt agresiju pret Ukrainu, ievērot cilvēktiesības un atgriezties pie starptautiskās tiesiskās kārtības. Kā arī ES patstāvīgi sankciju efektivitāti izvērtē, ņemot vērā to ietekmi uz Krieviju un iespējamiem sankcijas apiešanas mēģinājumiem. Uzskatu, ka ES sankcijas pret Krieviju ir kļuvušas par ļoti svarīgu rīku ES tiesības, jo tās parāda to, ka Eiropas Savienībai ir būtiski novērst starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus. ES sankcijas tiek noteiktas, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem un ES tiesību aktiem, saskaņā ar ES līgumiem, īpaši Eiropas Savienības Darbības līgumu. Eiropas Savienība sankcijas piemēro, lai pildītu savus mērķus, kas ir veicinātu miera saglabāšanu. …