Klāvs Elsbergs "Bēdu uz nebēdu"

Klāvs Elsbergs - dzimis Rīgā 1959. gadā. Dzejnieces Vizmas Belševicas dēls. Mācījies Rīgas 11. vidusskolā. 1977.-1982. g. studējis LVU Svešvalodu fakultātē Franču valodas un literatūras nodaļā. No 1982. g. bijis izdevniecības „Liesma” redaktors, 1986.- 1987. g. - žurnāla “Avots” nodaļas redaktors.
Pirmā publikācija - dzejolis „Mācēšana” laikrakstā „Padomju Jaunatne” 1978. g. Dzejā ienāk kā tradīciju lauzējs un kļūst par savas paaudzes traģiskuma paudēju. Dzejā depoetizācija, ironija un pašironija, kas palaikam saaužas ar lirismu. Nopietni interesējies par franču literatūru un kultūru, tulkojis gan franču (G. Apolinērs), gan amerikāņu (K. Vonnegūts) un krievu (I. Androņikovs) literatūru.
Traģiski gājis bojā Jūrmalā, Dubultos 1987. gadā. Apbedīts Raiņa kapos.
Izdoti 3 dzejoļu krājumi: „Pagaidīsim ausaino” (1981), „Bēdas uz nebēdu” (1986), „Velci, tēti” (1989). Pēdējais iznācis jau pēc dzejnieka nāves.
Izdots arī darbu kopojums 3 sēj.: „Pie sienas un Maigajā zemē” (dzejoļi, 1997), „Gājiens” (proza, atdzeja, tulkojumi, recenzijas 1999), „Tīkami rosīgi šļaksti” (raksti, intervijas, vēstules, piezīmes, atmiņas, bibliogrāfija, 2000).…