Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
5,49
Ietaupījums:
1,04 (19%)
Cena ar atlaidi*:
4,45
Pirkt
Identifikators:884779
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.04.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Klasicisms aizsākās kā atbilde uz rokoko vieglprātību un sentimentalitāti. Klasicisms atšķirībā no baroka stila, kas klasisko mantojumu pārstrādāja ļoti radoši, lietoja jau gatavas, antīkajā arhitektūrā aizgūtas orderu formas – kolonnas, kolonnu pilastru portikus, klasiskus antablementus, kasešu griestus u.tml. Pārsegumos, līdzīgi kā antīkajā arhitektūrā, jumta forma kļuva maksimāli lēzena. Celtnēs iecienīta bija rotondas (cilindriska) forma un sfēriskas formas kupola pārsegums. Klasicisma celtnēm kopumā ir raksturīga skaidra, loģiska uzbūve, kas apvienojas ar cēlu harmoniju.
Māju ceļ, lai paglābtos no aukstuma un briesmām. Vietējais priekšstats par telpu – tā ir kaste, kurā viens caurums ieejai un vēl viens vai vairāki, lai ienāktu gaisma. Bet ne pārāk daudz un ne par spilgtu. Klasicisma celtniecības doma ir uzdrīkstēšanās. Iekštelpu plānojums ir kas vairāk nekā kastīšu virkne. Tikai klasicisma laikā Latvijā parādās apaļas vai ovālas zāles, un logi pārstāj būt tikai logi. Kad 1797. gadā Džakomo Kvarengi grāfam Žanno Mēdemam uzzīmēja metu pils plānam Elejā, viņš nezināja, ka ar to aizsāksies vesela ķēdes reakcija. Kopijas, atdarinājumi, atvasinājumi. Zemgalē un Kurzemē tapa pilis, kur klasisko ideālu iemiesoja apaļā kupola zāle. Tomēr nevienā klasicisma celtnē nav paša galvenā, kas iezīmē Panteonu – tur gaisma ieplūst no atveres kupola vainagojumā.
Johana Georga Ādama Berlica vārds Latvijas klasicisma arhitektūras pazinējiem nav svešs. Mūsdienās Berlica fenomenam pievērsies I. Lancmanis. Pētot Dž. Kvarengi izstrādātā pils projekta dīvainās metamorfozes, viņš secināja, ka tas bijis Mežotnes un Kazdangas pils prototips, un konkretizēja Berlica lomu pašas Elejas pils celtniecībā. J.G.A. Berlics dzimis 1753. gadā Jēnas pilsētā Saksijas – Veimāras – Eizenahas hercogistē. Kurzemē Berlics neieradās nedz 1783. gadā, nedz ap 1800. gadu, bet 1793, un viņa ierašanās visdrīzāk saistīta ar Elejas muižas īpašnieka grāfa Johana Kristofa Mēdema (saukta Žanno) celtniecības aktivitātēm. Grāfs Žanno, kas tolaik dienēja Prūsijas karaļa svītā, acīmredzot bija sastapis Berlicu Berlīnē un nolīdzis iecerētās Elejas pils būvniecībai. Par pagrieziena punktu Berlica daiļradē kļuva Elejas pils projekts, kuru izstrādāja itāļu arhitekts Dž. Kvarengi, kas darbojās Pēterburgā. Pils būve aizkavējās, un, neatrodot projektam pielietojumu Elejā, arhitekts to piedāvāja Mežotnes pils īpašniecei Š.M. fon Līvenai. Pils visumā precīzi atkārtoja Kvarengi pirmmetu. …

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Klasicisma piļu - Elejas, Kazdangas un Mežotnes - arhitektūra”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/884779

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties