Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
4,49
Ietaupījums:
0,81 (18%)
Cena ar atlaidi*:
3,68
Pirkt
Identifikators:921674
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 21.07.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Teju katra cilvēka mājā vai dzīvoklī ir sastopama tāda maģiska kastīte, kura tiek saukta par televizoru. Vienam dzīvē, atpūtā un izklaidē televizors ieņem lielāku vietu, otram mazāku, bet ir arī tādi, kuriem mājās televizoru nav, taču jāsaka, ka šādu cilvēku ir salīdzinoši maz. Šī brīnumainā kastīte tik tiešām ir kļuvusi par mūsu dzīves neatņemamu sastāvdaļu, no tās mēs smeļamies informāciju un iegūstam arī izklaidi. Kā viena no izplatītākajām izklaidēm, kas nāk no televīzijas ir filmu skatīšanās. Turklāt filmas cilvēki skatās ne tikai televizorā, bet apmeklē īpaši tam paredzētas iestādes kinoteātrus. Ikviens no mums iecienījis ja ne gluži katru dienu, tad nu vismaz reizi nedēļā noskatīties kādu kinofilmu, katrs no mums ir iemīļojis savu žanru, kuru tam labpatīk skatīties, citam atkal patīk visa veida kino. Kas tad īsti ir kino, kā tas top, ko un kā tas mums vēlas pavēstīt? Lai arī virkne kinofilmu ir izklaidējošas faktiski lielākā daļa nes sevī kādu vēstījumu vai ideju, kuru tad kino veidotāji mums cenšas pavēstīt.
Kino pirmsākumi ir meklējami „kustīgajās bildēs”. 19. gadsimta sākumā tika veikti pirmie eksperimenti , cenšoties iegūt attēlus, kas rada kustības ilūziju. Ja mēs runājam par pirmo sižetisko filmu, tad tā tika uzņemta 1903 gadā un tā saucās „Vilciena lielā aplaupīšana” ("The Great Train Robbery"). Filma neapšaubāmi kļuva par sensāciju un aizsāka straujo filmu industrijas attīstību un uzplaukumu. Kinofilmu veidošanā piedalās liels daudzums cilvēku – režisori, operatori, aktieri, grimētāji un virkne citu sava amata speciālistu, kuri kopīgā darbā cenšas radīt mākslas darbu. Kino neapšaubāmi, lai arī piesaistīts izklaides nozarei, ir atzīstams par mākslas darbu, kurš nereti ir tikpat apbrīnojams kā jebkurš cits mākslas darbs, tāds kā glezna, skulptūra vai dzejolis. Paši kino radītāji, režisori, arī ir uzskatāmi par māksliniekiem, kuri tad ar savu redzējumu un ideju izceļ scenāriju uz ekrāniem. Scenārijs ir uztverams kā ideja vai stāsts par to, kas notiks filmā, bet pašu procesu iekš burvīgās kastītes rada režisors. Jāsaka, ka arī scenārista darbs ir neatsverams, jo īpaši, ja scenārijs top tieši filmas radīšanai, nevis tas ir kāda stāsta, romāna vai noveles ekranizējums. Tātad varam secināt, ka lieliskas filmas top vairāku profesionāļu tandēmā. Droši var apgalvot, ka tas nav viegls process, jo gan režisoram, gan scenāristam ir jāprot savu ideju atveidot Kino. Ideja jārealizē pēc iespējas precīzāk kā tā vizualizēta domās.

Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −4,77 €
Materiālu komplekts Nr. 1307426
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kinematogrāfiskā zīme. Reprezentācijas jeb atainojuma problēma kino: kino kā realitātes kopija vai tās interpretācija?”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/921674

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties