Ķencis romānā "Mērnieku laiki"

Pa tādu brītiņu ienāca Ķencis, nazi un rokas kažoka stūrī slaucīdams.
"Nu, Ķenci, vai darbi jau galā?" tiesas vīrs viņam uzsauca.
"Jā, kas tas man! norāvu abiem ādas kā tāstis. Būs drīz katlā iekšā," Ķencis atbildēja ar visu muti.

"Nē, spārdās tāpat, ka brīkš vien un mēsli pa stadulu jūk," Ķencis atbildēja ar tādu vienaldzību, it kā viņa dēļ varētu nosprāgt vai visi zirgi, kad tik jēri tiek nodīrāti.

"Nu tad tie paši jēru burlaki vien esat, vai nu slātavieši, vai čangalieši," krodzinieks smīnēdams atbildēja.
"Nē, čangalieši cērt tagad jēru kaušanā slātaviešiem pāri," Ķencis lepni atbildēja.
"Kur pāri?" Švauksts kliedza. "Mums daži nokauj pa pusotra tauzen."
"Bet mums atkal daži vēl - vēl vairāk," Ķencis stomījās. "Rāvnieka Ješkam, es zinu, jau tagad netrūkst daudz no divi tūkstoši!"
"Saderam, ka slātavieši nokauj vairāk!" Švauksts kliedza, kājās uzceldamies.
"Saderam, saderam!" Ķencis tāpat pretī.
"Uz cik?"
"Uz cik gribi! Ja gribi, vai uz... es vis nebīšos."
"Saliksim naudu kopā, liec pretī!" Švauksts uzsauca un svieda ne visai biezu naudas tašiņu uz galda.

"Nē, bet es gribu parādīt, ka slātavieši paši nokauj vairāk!" Švauksts tiepās.
"Neparādīsi vis!" Ķencis droši atkliedza.
"Kur neparādīsi?" Švauksts kliedza pretī.…