Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
2,49
Ietaupījums:
0,47 (19%)
Cena ar atlaidi*:
2,02
Pirkt
Identifikators:250280
Vērtējums:
Publicēts: 22.03.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Ar Vidzemes ģenerālgubernatora Zvegniceva [1.] atļauju 1898.gada 29. septembrī tiek dibināta Kauguru lauksaimniecības biedrība. Jau no darbības sākuma jaunizveidotā biedrība pulcēja ap sevi kaimiņu pagastu zemniekus un drīz tas darbošanās aptvēra vairākus pagastus, bet kopš 1903. gada ar Vidzemes ģenerālgubernatora atļauju tā savu darbību izvērsa arī Cēsu un Valkas apriņķos. Par biedrības priekšnieku kļuva Hermanis Enzeliņš [2.], kurš biedrības garajos pastāvēšanas gados bija reizē biedrības sekretārs un kasieris, arhivārs, biedrības laikrakstu līdzstrādnieks un redaktors. Lauksaimniecības biedrības veidošanās mērķis bija aizstāvēt latviešu gruntnieku intereses, palīdzēt viņiem saimniekot, izglītojot un apgādājot ar jaunām lauksaimniecības mašīnām un rīkiem, šķirnes lopiem, graudaugu un zālāju sēklām, minerālmēsliem [3.].
Līdz 1904. gadam Kauguru lauksaimniecības biedrībai bija augšupejas laiks, kad katru gadu pieauga biedru skaits, palielinājās finanses un biedri bija aktīvi sapulču apmeklētāji. 1904.gads tiek uzskatīts par lūzuma gadu, kad, neskatoties uz biedru skaita un saimnieciskās aktivitātes pieaugumu, samazinājās sapulču dalībnieku skaits, zuda vēlēšanās savstarpēji tikties un apspriesties. Biedrība vairāk kļuva nepieciešama kā saimnieciskas darbības palīgs, kā informācijas centrs kalpoja laikraksts.
1905.gads zīmīgs ar jauna agronoma – Kārļa Ulmaņa [4.] – pieņemšanu, taču, protams, revolūcijas notikumi ietekmēja biedrības darbību un agronoms bija spiests emigrēt, neiznāca laikraksts, bet tās darbības vēriens paplašinājās – tika nodibināti sakari ar citām biedrībām [5.].
1908. gadā lauksaimniecības biedrībā ievērojami palielinājās biedru skaits, jo cars Nikolajs II [6.] pieļāva lielāku vārda, preses un pulcēšanās brīvību, tāpēc radās vajadzība grozīt statūtus. Taču vajadzīgo biedru skaitu sapulcēt neizdevās un vajadzēja dibināt it kā jaunu biedrību. To reģistrēja 1908.gada 5. augustā ar nosaukumu Baltijas lauksaimniecības biedrība, tā pārņēma Kauguru lauksaimniecības biedrus un tās mantu. Baltijas (Kauguru) lauksaimniecības biedrība specializējās piena lopkopība un cūkkopībā. Šajā jomā nozīmīgi bija agronoma Kārļa Ulmaņa sarīkotie kursi, sarakstītās un izdotās grāmatas. „Ienesīga piensaimniecība” (1907. g) un „Ienesīga cūkkopība” 1909.g)
Savu namu biedrība spēja uzcelt 1910.gadā. Tas bija ķieģeļu nams ar koka paviljonu Valmieras dzelzceļa stacijas tuvumā, kura uzcelšanai biedrība izpirka zemi no Kauguru muižas. Paviljons bija turpmāku izstāžu norises vieta, jo dalībnieki gribēja iepazīties ar jaunāko tehniku, lauksaimniecības rīkus, koloniālpreces, svaigu pienu, sviestu, žāvētu cūkgaļu u.c. [7.].

Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Kauguru lauksaimniecības biedrības darbība”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/250280

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties