Filozofija sākas ar jautājumiem, nevis ar atbildēm uz tiem. Jautājumi ir svarīgāki par atbildēm. Jāatzīst, ka kopš sākuma fakts par to, ka filozofijas priekšmetā ir jāraksta eseja izraisīja manī daudz jautājumu, jo, bez šaubām, filozofija ir neizmērojami plaša, tās kontekstā var runāt praktiski par jebko. Primārais, ko vēlējos sevī izdibināt ir tēmas izvēle. Kāpēc tas bija svarīgi? Izvēlē atklājas mana būtība, mans „es”. Jāatzīst, ka ilgi prātoju par sev tuvāko un saistošāko tēmu, pēc padoma vērsos pie apkārtējiem cilvēkiem, grāmatām, interneta, taču ne velti pastāv uzskats, ka filozofija ir intīma, to nevar iemācīties vai izlasīt, tāpēc metu visas blakuslietas pie malas un mēģināju ieklausīties sevī. Un atbilde nāca ātri, precīzāk, nāca jautājums, šis jautājums vienlaikus bija gan vienkāršs, zināmā mērā pat banāls, gan svešs un ļoti neviennozīmīgs, nezināju pamatu- kas ir filozofija? Nolēmu ar to arī sākt...
Manis uzdotais jautājums bija visas manas iepriekšējās meklēšanas, domāšanas, šaubīšanās pamatā, tas mudināja mani izvirzīt plānu, kurā, pirmām kārtām, vēlējos iepazīt jau pastāvošos, pieņemtos filozofijas jēdziena traktējumus, bet, otrām kārtām, apņēmos izvirzīt savu teoriju, savu pieņēmumu vai atziņu, un patiesībā ar to man šis darbs arī ir nozīmīgs, tas palīdzēs man izdarīt jaunu atklāsmi, spert vēl vienu soli uz priekšu.…
