Kā vēl vienu piemēru var minēt Livoniju. Neskatoties uz to, ka tās pārvaldē piedalījās visu kārtu pārstāvji, kuri veidoja sanāksmes- landtāgus, vēlajos viduslaikos Livonijā neveidojās centralizēta valsts pārvalde, tā sastāvēja no atsevišķām valstiņām un tai nebija viens noteikts valdnieks. Taču kārtu iesaistīšanās valsts pārvaldē nav iemesls, kāpēc Livonijā nenotika centralizācija. Valsts bija veiksmīgi pārvaldīta jau vairākus gadus un visi bija pieraduši pie sistēmas, nevēlējās pārmaiņas, kā arī Livonijā nebija izteikta līdera, kurš varētu veikt pārmaiņas un kļūt par valdnieku.…