Kārtība dabā un sabiedrībā

Kārtība – 1. stāvoklis, kad ikviens priekšmets ir savā vietā; kad viss noris pareizi, bez traucējumiem; organizētība, disciplinētība. 2. Secība; 3. norises īstenošanas veids; attiecību sistēma, ( darbības) organizācija; 4. Stāvoklis, kad (kas) ir gatavs lietošanai, darbībai; gatavība, sagatavotība, stāvoklis, kad (kas) ir normāls, bez traucējumiem.
Daba – 1.viss esošais, kas nav cilvēka radīts; apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum. 2. apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas. 3. reālajos apstākļos, ne maketā, ne pēc plāna. 4. galveno, raksturīgo īpašību kopums; būtība raksturs.
Sabiedrība – 1. cilvēku kopums, ko saista noteiktam vēsturiskās attīstības posmam raksturīgais ražošanas veids un ražošanas attiecības. 2. noteikts cilvēku kopums, ko saista sadzīves attiecības, izcelšanās, sabiedriskais stāvoklis un citas tamlīdzīgas pazīmes. 3. Atrašanās kopā ar kādu, kāda ( cilvēka) klātbūtne. 4. apvienība, organizācija.
No iepriekš aprakstītajām definīcijām var secināt, ka vienota viedokļa un skaidrojuma par nevienu no jēdzieniem nav, bet jēdzienu kopējā kontekstā var secināt, ka kārtība dabā un sabiedrībā ir dabā, kas veidojusies patstāvīgi vairāku gadsimtu laikā un sabiedrībā, ko pamatā veido cilvēki, esošo dalībnieku izveidota attiecību sistēma, kam būtu jānorit pareizi, bez traucējumiem un sarežģījumiem. …