Jaunās dalībvalstis: "nemiera cēlājas" ES - Krievijas attiecībās?

South Stream, tāpat kā Nord Stream gāzes vadi bija Krievijas ārpolitikas stratēģiskie panākumi. South Stream savienos Krieviju ar Eiropas partneriem tieši, apejot tās tuvākās kaimiņvalstis. South Stream ir arī veids, kā Krievija varēs ietekmēt tranzītvalstis. South Stream un jau būvētais Nord Stream atrisinās Rietumeiropas gāzes apgādes problēmu, taču atkal nedos energo patērētājiem tiesības izvēlēties. Krievija ir lielākais gāzes piegādātājs pasaulē, Eiropa ir lielākā gāzes patērētāja pasaulē, līdz ar to kopēja sadarbība ir divpusīgi izdevīga.6
Rezumējot, jāsecina, ka kontinenta divi lielākie spēlētāji ES un Krievija ir lemtas ciešai partnerībai. To apzinās abas puses. Protams, sadarbības lauks atšķiras, kā arī jautājumi, kuri svarīgi katrai no pusēm arī atšķiras, taču vajag atrast noteiktas pozīcijas, kur sadarbība būs efektīga katrai no pusēm un kā paraugu izmantot labāko praksi divpusīgai sadarbībai. Sadarbība notiks jebkurā gadījumā, vai nu izmantojot bagāto bijušo PSRS valstu bloka pieredzi vai neizmantojot, Krievija ir pārāk stratēģisks partneris, lai ignorētu viņu.7
Eiropas investori redz Krieviju, kā attīstošu tirgu, taču ar paaugstinātu ekonomisko un politisko risku.8
No vienas puses, Krievijas praktiska sadarbība ar ES izpaužas, kā sadarbība ar kopienas atsevišķām valstīm – Vāciju, Franciju un Itāliju un it kā tur nav vietas Baltijas valstīm, šādā situācijā vainīgas ir abas puses. Nebūtu loģiski apvainot visos grēkos Baltijas valstis, taču jāmāk izdarīt nākošo soli, kā, piemēram, to izdarīja Krievija, Kātiņu traģēdijas jautājumā.
…