Itālijas renesanse un tās ietekme uz Rietumeiropu

Abu autoru darbos tiek godināta Dieva nepārvaramā varenība un brīnumainie drabi:
„Dievs, kas par visiem gudrāks, varenāks, Ir visu radījis un visu vada. Viņš liek , lai saules apspīd pasaules..” ; „Kādā veidā gan Tu esi radījis debesis un zemi[..] ne jau kā cilvēks mākslinieks, veidodams ķermeni no ķermeņa, spēj ar dvēseles ieskatu kā kuro reizi dot tādu izskatu, kādu tā ar iekšējo aci redz pati sevī- un no kurienes tā to spēj, kā vienīgi tādēļ, ka Tu to esi radījis?” .
Dante katarm no grēkiem atvēl vienu elles loku, piemēram tiem , kas dzīvē būdami nav dusmas valdījuši:
„Tie paši sitās dūrēm, cirtās, dūrās, Cits citam nikni virsū skriedami. Kā zvēri[..] Redzi, cik briesmīgi ir tādiem, ka snav dusmas valdījuši. Tur apakšā vēl dubļos to ie daudz: Un kāds no viņiem sāk sāpēs vaidēt, tad virsū dzirt: tik ūdens burbuļo..”
Dante raksta, ka: „Vissaprātīgākā dāvana no dieva, Kas dota saprātīgam cilvēkam, Ir gribas brīvība: tā augstā rota, kas cilvēku visvairāk godā ceļ: To viņš var lietot laba pieaugšnā, bet caur viņu varējies viņš krist[..] jo kas ar dievu noslēdz derību, tas upurējis savu brīvo gribu..”
Arī Augustīns bija pārliecināts, ka skaidra domāšana var būt tikai Dieva žēlastības ietvaros, kad ir mainījusies arī cilvēka griba. Par gribu un tās spēku arī Augustīns runā daudz:
„Gana vien sagribēt iet, un tu jau eji, tu jau esi pie mērķa, tik sagribēt vajag stipri, no visas sirds, nevis svaidīties uz priekšu un atpakaļ ar savu neveselo gribu, kurā viena vēlēšanās, kas ceļas augšup, cīnās ar otru, kas krīt lejup.” ;


…