Problēmas risinājums
1980.gadā HP veica pirmos operatīvos pasākumus situācijas uzlabošanā. Ievērojamākie pasākumi bija kvalitātes kontroles komitejas izveidošana un filiāļu autonomijas ierobežošana. Par cik strukturālās reformas netika veiktas pirms datoru ražošanas uzsākšanas, pēc tam tās veikt bija gan laikietilpīgāk, gan dārgāk. 1990.gadā tika pieņemts veiksmīgs lēmums pārdot uzņēmuma daļu, kura ražoja datortehnikas instrumentus – šo daļu nopirka uzņēmums AGILENT. HP uzņēmumā tika iecelta jauna izpilddirektore Kārlija Fiorina. Uzņēmums vēl joprojām deva sliktus peļņas rādītājus, tāpēc tika veiktas tālākas restrukturizācijas. Atlikušās filiāles tika sadalītas 3 daļās – datoru ražošanas daļa, perifērijas ierīču ražošanas daļa un pētniecības daļa, kas atbildēja par inovāciju radīšanu. Līdz 2000.gadam tika panākts ievērojams peļņas pieaugums pateicoties veiksmīgai uzņēmuma restrukturizācijai un jaunu inovāciju radīšanai. Bet neskatoties uz labajiem peļņas rādītājiem, K.Fiorina uzskatīja, ka restrukturizācija aizņēma daudz resursus, kurus varēja novirzīt, piemēram, pētniecības daļai inovāciju radīšanai. Tāpēc viņai radās ideja pārpirkt citu datoru ražošanas uzņēmumu, tādejādi kompensējot zaudēto laiku uz restrukturizācijām. Un viņas redzeslokā nonāca uzņēmums Compaq. Sākumā HP uzņēmuma akcionāri šo ideju neatbalstīja un uztvēra ļoti skeptiski. Bet K.Fiorina tomēr spēja pārliecināt akcionārus un investorus, ka kompāniju apvienošana nestu tikai lielāku peļņu un konkurētspēju ilgtermiņā. Uzņēmumi tika apvienoti, un ilgtermiņā tas izrādījās ļoti veiksmīgs pasākums, jo tas būtiski uzlaboja HP konkurētspēju pasaules tirgos, pateicoties Compaq inovācijām un HP kvalitātei.
…
