Imanta Ziedoņa dzejoļu krājuma "Re, kā" analīze

Šad un tad atrodamas skumjas un nomāktība, kuras jau nākamajā dzejolī atkal nomaina vieglums, vai arī izsmiekls, vai pat spēlmanīgs garastāvoklis. Kopumā dzejoļu krājumā atrodama plaša jūtu gamma, kas vijas cauri cilvēka ikdienai un attiecībām ar citiem. Rūgtums un strīdi, ilgas un cerības, bet tam visam pāri mīlestība, kas ir viena no galvenajām tēmām šajā krājumā. Tā apskatīta no vairākiem aspektiem. Vēl kā lielākas tēmas varētu izcelt nāvi un politiku. Dzejoļi ar šīm tēmām bija vairāk savietoti vienkopus, līdz ar to īpaši izcēlās. Liela daļa dzejoļu attiecināmi uz cilvēka iekšējo pasauli, tās pārdzīvojumiem. Svarīgākas vienmēr ir garīgās nevis materiālās vērtības. Uz dzejoļu krājuma beigām vairākkārt parādījās vējš, kas , manuprāt, ir kustības un procesa simbols. Viscaur šim krājuma ik pa laikam pieminēta gaisma un tumsa, to pretstati. Gaisma vairāk raksturoja vieglumu un pacilātību, bet tumsa mieru vai drūmumu.
Dzejoļu krājumā parādās arī vairākas pamatatmiņas par dzīvi, no kurām ,manuprāt, būtu jāizceļ, ka viss dzīvē nāk atpakaļ.
No kompozīcijas elementiem jāpiemin, ka vairākiem dzejoļiem ir gredzenveida kompozīcija. Daļa no dzejoļiem bija viscaur ar mazo burtu. Kā arī daļā dzejoļu ir atskaņas („plauks – sauks”, „būs – nesapūs”, „ļims – rims”, „draugs – sauks”). Dzejā izmantotas arī frāzes no citiem darbiem, piemēra, „Divdūjiņas gaisā skrēja”, „Kur tad tu nu biji, āzīti manu? „
Lasot krājumu bija vairāki dzejoļi, kas tiešām lika padomāt un izvērtēt lietas no mazliet cita skatupunkta. Vislabāk gāja pie sirds dzejas rindas par mīlestību. Asprātīgi likās pasniegti dzejoļi ar politisko ievirzi.
…