Ilze Šķipsna "Stāsti"

1.Teksts rosina pārdomas par dažādiem dzīves sīkumiem, kurus cilvēki ikdienas steigā neievēro. Par mieru, apstāšanos un palūkošanos atpakaļ, par vientulību, mīlestību un apsēstību. Risina pārdomas par dažādām uztverēm un dažādiem cilvēkiem to emocijām, problēmu risināšanu.

2.Literārā darba saturu veido notikums, Liriskā „Es” apziņas plūsma un pārdomas par noteiktiem tematiem. Literārā darba saturu veido arī Centrbēdze, kas raksturīga modernismam. Visos stāstos tēls tiecas atrisināt kādu problēmu vai vēlmi, vai viņam svarīgu jautājumu. Stāsta beigās tas parasti tiek arī atbildēts, raksturīgs modernismam.
Problēmas ir dažādas, lielākoties tie ir centieni tapt saprastam, jo pārsvarā stāstos Liriskais „Es” salīdzinot ar citiem tēliem ir dīvains, savādāks, nesaprasts, ne vienmēr pozitīvs, bet atšķirīgs noteikti. No šīs nespējas iederēties rodas arī vientulības sajūta. Citēju:
® „Te prērijā, man nekas nav jāzina, nekas nav jādara. Es varu būt. Es pārtieku no ogām un sīkajiem augļiem”.
® „Cik neparedzēti un zibenīgi svārstījās viņa pasaule uz izjūtas”.…