Ilmāra Blumberga izstādes "Es nemiršu" recenzija

Līdzās gleznām un asamblāžām varēja aplūkot arī instalāciju, kas piešķīra papildu svaigumi izstādes kopējam tēlam, skulpturālus objektus, filmu, kas diezgan tieši atspoguļoja citādāku un nepierastāku pasauli un grafikas, kurās caur paštaisīto papīru mākslinieks bija iedvesis vēl vairāk savas personības un iespaidu, ka viņš ir tepat.
Izstādes tehniskais noformējums bija diezgan veiksmīgs un interesants, un galvenais – uzmanību piesaistošs. Sarkanās sienas, kas jau tā rada asociācijas ar ko spraigu, bet tomēr neapžilbina un ir svaigas un dzīvas, gluži kā asinis, manuprāt, bija ļoti piemērotas. Arī apgaismojuma efekti lieliski paspilgtināja darbu ideju. …