Gan par kaklautiem un svinīgajām padomes vienības līnijām, kur visiem jāatkārto noteikts teksts, pati sadzīvē, tas kā visi stāvēja rindā pēc piena glāzes, piena ķīseļa un citiem piena produktiem., kā arī interesants Ija fragments no padomju Latvijas himnas ;”šai zemē vidārgākā mēs brīvību guvām te paaudžu paaudzēm laimīgām dzimt te šalc mūsu jūra te zied mūsu druvas te skan mūsu pilsēta Rīga te dimd. Padomju Latvija mūžos lai dzīvo spoža lai padomju vainagā mirdz
vienīgais, kas man nepatika, bija romāna beigas, jo mātes nemitīgās garastāvokļa maiņas es neizpratu, kā arī nesapratu, kāpēc viņas abas nevarēja pārvākties atpakaļ uz Rīgu. Pat, ja māte nevarēja Rīgā strādāt, tā vismaz varētu pavadīt laiku kopā ar meitu. mātes filozofēšana kļuva pārspīlēta un personīgi man apnika, jo viņa arvien vairāk un vairāk atvadījās no dzīves un sāka runāt par varoņiem, kas neeksistēja. Man šķita, ka tas bija par daudz un atkāpās no man tīkamās stāsta patiesības un iespējamības. Tomēr man prieks, ka ir vēl grāmatas, kas dod ieskatu tā laiku cilvēku dzīvē.
Interesants fakts, ka šis ir viens no retajiem mūsdienās izdotajiem romāniem, pēc kura tiek uzņemt filma. šo filmu ir plānots pabeigt 2022, gadā. Ar nepacietību gaidu, jo filma solās būt laba
…
