Hēgeļa filosofijas vēsture

2) Daudzas filozofijas ir tikai daudzi uzskati, kuri nepretendē izteikt kādu patiesību kā nemainību. Tie ir kā dažādi viedokļi par patieso. Šajā skatījumā filozofija kļūst par īpašības vārdu, kas apzīmē kādu uzskatu nošķirtu no citiem uzskatiem. Filozofija nozīmē filozofisks. Tas nozīmētu, ka filozofijas vēsture ir uzskatu kopums, kuri visi ir filozofiski. Filozofiski, tas nozīmē, ka tie atrodas kopējā grupā, kuru apzīmē ar vārdu filozofija. Filozofija kā īpašība ir relatīva jeb tā ir attiecībās noteikta. Eksistē kāds priekšmets (priekšmets plašā nozīmē), kurš atrodas piederības attiecībās ar filozofiju vai arī otrādi — filozofija atrodas piederības attiecībās. Apgrieztais apgalvojums ir tāda paša veida kā apgalvojums, ka nav iedomājama krāsa bez izplatības, vai arī nav iedomājam izplatība bez krāsas (jeb izplatībai pieder krāsa un krāsa pieder izplatībai). Tās šķirt var abstrakcijā —abstrahējoties no fenomena.
Ja pieņem, ka filozofijas vēsture uzrāda daudzos uzskatus, kur katrs atsevišķi ir centies sevi uzrādīt kā vienīgo filozofiju, jeb to uzskatu, kuram atbilstoši ir piedēvēt filozofisko kā īpašību, rodas jautājums par apgalvojuma kritērijiem. Aizspriedumi par filozofijas vēsturi noved, vai nu pie filozofijas atcelšanas, vai arī pie filozofijas kā subjektīvās patvaļas piešķirtas īpašības, saucot to par filozofēšanu. Filozofijas vēsture, akcentējot Hēgeļa norādītos trīs aizspriedumus, neļaujas atrast kritērijus kādai filozofijai kā vispārējai vai objektīvai zināšanai, kura uzrādītu patiesību tās tiešumā.

…