Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
3,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:700965
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 07.01.2003.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Grieķijas loma antīkajā pasaulē bija milzīga. Tā bija ne vien tirdzniecības un kultūras citadele, tā izaudzināja daudzus izcilus filozofus. Filozofi uzskatīja, ka Atēnas savus ziedu laikus sasniegusi 4. Gs. p.m.ē. Šajā laikā piedzima arī Aristotelis. Viņš gan nebija Atēnietis, taču zināšanu vadīts iestājās Platona skolā. Tā kā Aristoteļa tēvs bija mediķis, pats Aristotelis aktīvi pievērsās eksaktajām zinātnēm. Pabeidzis Platona akadēmiju viņš kļuva par Maķedonijas Aleksandra skolotāju, vēlāk arī atvēra savu skolu Atēnās. Aristotelis mira 322. G.p.m.ē., pēc aizbēgšanas no Atēnām.
Aristoteļa darbs ‘’Politika’’ bija darbs, kurš veidots no vairākām grāmatām. Tās nebija rakstītas secīgi, tomēr saistība starp tām bija. Darbā atspoguļojās salīdzinājums starp ideālu valsti un reālu valsti. Otrajā daļā, reālas valsts izvērtē, Aristotelis apskatīja 158 konstitūcijas.
Lai arī Aristotelis cienīja Platonu, tomēr viņa darbos izpaužas Platona kriticisms. Platona teorijas ir lieliskas, tomēr pārāk radikālas un spekulatīvas. Pretstatā Platonam, Aristoteļa ideāls ir konstitucionāla, nevis despotiska valsts. Lielākā kļūda platona darbos ir valsts salīdzināšana ar ģimeni- tā kā bērns arī ir sabiedrības loceklis ģimenē, tad tomēr viņš netiek audzināts vienlīdzības garā. Konstitucionālā valdībā Aristotelis saskata 3 pamatelementus- likums ir sabiedrības interesēs, likums ir likumīgs, konstitucionāla valdība ir likumīga. Ideoloģiskajā ziņā Aristotelis pieļauj aristokrātiju, monarhiju un politiku, nepieļauj tirāniju, oligarhiju un demokrātiju. Tomēr līdzīgi Platonam, Aristotelis par ideālu uzskata pilsētvalsti- ar ~50000 iedzīvotāju tajā. ‘’Politikā’’ teikts, ka cilvēks ir politisks dzīvnieks, ja viņš nav ideāls, nedzīvo likumīgi, tad parasts dzīvnieks nedzīvo polisā. Aristoteļa dzīvnieks ir sociālāks par pārējiem dzīvniekiem. Tā kā cilvēkam dota valoda, tad ar to tam jāspēj izteikt savas sabiedrības likumi, jāspēj atšķirt, kas ir labs, kas nē, tikai tāds spēj dzīvot polisā.
Aristoteļa debašu mērķis ir neatkarīga pašvaldība ar konstitūciju Grieķijā, viņš salīdzina to ar 5. Gs.p.m.ē. polisu. Aristotelis, tāpat kā vairums Atēniešu pēc Peloponēsiešu kara idealizē Spartas iekārtu. Mūsdienu izpratnē Aristoteli var nosaukt par konservatīvu, Grieķu- par revolucionāru.
Aristotelis uzskata, ka labus likumus rada labs cilvēks, grieķu likumu izpratne ietver morālo un sociālo justīciju. Likumdevējs ir tendēts ievirzīt cilvēka dzīvi likumīgā gaitā. Te parādās Aristoteļa tieksme uz likumiem, kas radušies tradīciju ietekmē. Tomēr, ja labus likumus rada labi cilvēki, kas rada labus cilvēkus? Atšķirībā no kristietības grieķi mierīgi dzīvoja divās- garīgajā un laicīgajā- pasaulē, to tikumus noteica morāles vērtības, tātad labus cilvēkus rada morāle...
Darbā ‘’Ētika’’ Aristotelis uzsver, ka laba politika var pastāvēt tikai mijiedarbojoties citām zinātnēm. Likumus var radīt tikai gudri cilvēki, tikai gudri cilvēki zin, kāds ir labs, kāds slikts cilvēks. Aristotelis norāda, ka labam likumdevējam jāpārzin visas zinātnes, viņš kritizē stoiķus, sakot, ka viena politiskā teorija valdniekam būs tāda pat kā medicīnas grāmata fiziķim.
Polisas darbība ietver visu, sākot ar mājturību. Līdzīgiem un labiem pilsoņiem vispirms ir jābūt monarhiem mājās. Aristotelis uzsver, ka veiksmīga polisas ekonomika atkarīga no mājturības. Vienlīdzīgā polisā tautsaimniecība balstīta uz lauksaimniecību, Aristotelis neatzīst tirdzniecību, uzskatot, ka tā ir savtīga.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −6,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1114613
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties