Grāmata "Sintijas stāsts"

Šīs minūtes, kuras veltiet mana uzrakstītā lasīšanai, es neizmantošu, lai sīki stāstītu par to, kā risinājās grāmatas notikumi.. Drīzāk vēlos mēģināt Jums nodod daļu savas emocijas un sajūtas, kas pārņēma mani pēc tās izlasīšanas. Šis stāsts man tā pa īstam lika saprast to, cik gan īstenībā tā ir liela laime būt veselam. Cik lieliski ir katru dienu celties, skriet, smaidīt, iet uz darbu, kustēties, mācīties un priecāties. Tā ir laime, kas mums dota, jo esam veseli. Vai Jūs esat par to kādreiz aizdomājušas? Gan jau kā kurš. Uzskatu, ka vienīgi tas, kurš attopas mediķu rokās, tā pa īstam spēj to novērtēt. Šis stāsts nav tikai par Sintijas slimības gaitām. Tas ir stāsts par skaistiem nākotnes sapņiem, kopīgiem mērķiem, patiesu mīlestību un ticību labajam, lai arī kas notiktu. Dzīve īstenībā ir tik savāda. Nekad nevar zināt kas notiks, taču, par visu jau ir padomāts. Liktenis ir ierakstīts zvaigznēs un pat, ja škiet, ka varam to mainīt, mēs mānām paši sevi, jo katram no mums ir savs uzdevums šajā pasaulē, un katra rīcība noved līdz tā sasniegšanai “Es skatos uz pasauli un visu, kas ar mani notiek, ar mīlestību. Es ticu, ka pienāks diena, kad visas rūpes paliks aiz muguras un sāksies mana jaunā, skaistā dzīve.” (No Sintijas dienasgrāmatas)