Ģeneralizētā, balansētā un negatīvā apmaiņa lugā "Spēlēju, dancoju"

Lugas sākumā, pirmajā cēlienā, tiek parādīta balansētā reciprocitāte. Dēla māte, Modere un Vagars ir sašutuši par nelūgto viesu ierašanos. Dēla māte: “Uja! Kas te sanākuši, Šādi, tādi diedelnieki, Raušu smaršu saoduši!”1 Savukārt nelūgtie visi (Spīzmane, Neredzīgais ubags, Aklais un Klibais nabags) uz nelaipno sagaidīšanu reaģē nosvērti un paziņo, ka ieradušies apraudzīt kunga dzimtes ļaužu kāzas. Klibais nabags: „Labi ļaudis, lielmanīši, Sametat pagastā. Par dejām, par dziesmām, par laimītes vēlējumu.” Šeit uzskatāmi ir redzams, ka nelūgtie viesi veido barteru, kur pret naudu tiek mainīta mūzika, līksme un laimes vēlējumi. Turklāt simboliski, ka meitas māte ir vēlīga viesiem, bet dēla māte dzen tos prom, jo ierasts, ka vīrs ir tas, kurš apņem sievu, nevis otrādi, tāpēc kāzas vairāk tiek rīkotas par vīra līdzekļiem. Dēla mātei svarīgākas ir materiālās vērtības un barters viņas dēla kabatas patukšo vēl krietni vairāk. Savukārt meitas mātei svarīga ir meitas labklājība, un tā ir laime un svētība, ko arī piedāvā nelūgtie viesi.…