Filosofija ir domas brīvība. Tas ir process, kurā cilvēks izskaidro sev ar sev zināmiem jēdzieniem to, kas ir apkārt viņam un uztaisa prātā formu tam, kam spēj pieskarties tikai ar domām un prātu. Filosofija rodas tajā momentā, kad cilvēks prot vai neprot valodu, sastopas ar kaut ko nesaprotamu. Viss nezināmais biedē cilvēku. Filosofija, pēc manām domām, ir izeja no bailēm. Domājams, ka senajiem cilvēkiem bija lielākas priekšrocības radīt filosofiju. Viņš sāka visu no gala. Viņš nezināja daudzu lietu, kas mūsdienu cilvēkam var likties smieklīgi, būtību. Jo tuvāk mūsdienām mēs tuvojamies, jo mazāk jautājumu rodas, taču palielinās arī pretstats, jo līdz ar intelektuālā līmeņa augšanu rodas vienkāršāko jēdzienu vietā sarežģītāki jēdzieni-laiks, laika sākums un gals, mīlestība, domas, visuma robežas. Filosofija(gudrības mīlestība) ir intelektuālā darbība, kas sistemātiski analizē un kritiski aplūko tādas fundamentālas problēmas, kā, piemēram matērijas daba, psihe, realitāte, valoda, identitāte, patība, gribas brīvība, uztvere, cēlonība, zinātne, matemātika, laiks, telpa un morāles spriedumi.A. Vaitheds saka:”Filosofija ir brīnīšanās produkts.” Platons saka:”Filosofija sākas ar izbrīnu.” …
