Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
1,04 (16%)
Cena ar atlaidi*:
5,45
Pirkt
Identifikators:569116
Vērtējums:
Publicēts: 12.02.2013.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

1948.gadā, izstrādājot ANO Vispārējo Deklarāciju par cilvēktiesībām, projektā tika iekļauts arī speciāls punkts par minoritāšu īpašajām tiesībām. Taču atzinums šīm tiesībām nebija, jo tolaik to varēja attiecināt tikai uz Eiropu.
Kādu laiku vēlāk tika pārskatīta šī deklarācija, taču nekādas izmaiņas netika veiktas. Tas tika pamatots ar to, ka grupai, kas ir nesen atceļojusi uz valsti nevar būt tādas pašas tiesības, kā cilvēkiem, kuri ir pamatiedzīvotāji, un jau vēsturiki konkrētajā teritorijā ir dzīvojuši.
Taču tas ir godīgi attiecībā pret pamatiedzīvotājiem, jo cilveki, kuri nav dzīvojuši ilgu laiku konkrētā valstī, nezina ne tradīcijas, ne valodu, tie neizprot kultūru. Tas nozīmē, ka viņi nevar konkrētu valsti attīstīt, proti tās valsts identitāti, taču tie var ietekmēt valsts identitāti tieši no sliktās puses.
Kā arī ieviešot minoritātēm pilsoniskās un politiskās tiesības, tie var valsti pazudināt.
Šajā jautājumā ir saprotams vācu modelis, ka ne katrs iebruacējs var būt vācietis, jo vācieši ir tikai tie, viņu izpartnē, kas ir vēsturiski dzīvojuši Vācijā un dzimuši.
Taču ir arī saprotams Francijas modelis, ka katrs Francijas iedzīvotājs ir francūzis, jo šis status piespiež cilvēku iemācīties valodu, izzināt kultūru un vēsturi, kā arī attīstīt Francijas identitāti.
Minoritāšu jautājumā principiālā nozīme bija Eiropas Padomei. Pieņemtai cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija 1950.gadā.
Šī konvencija aizsargāja minoritātes, jo tajā tika minēts, ka neviena valsts nav tiesīga izradīt jebkādu cilvēku grupu, proti minoritāti, no savas teritorijas. Tas ir pieņemams tikai tādā gadījumā, ja šī persona ir izdarījusi likumpārkāpumu. Taču tīri pēc etniskā faktora to nevar darīt.
Līdz ar minēto konvenciju, daudzās Eiropas valstīs minoritātes netika diskriminētas, dažās valstīs tām tika piešķirtas par pasīvās balsošanas tiesības, proti tiesības balsot, bet ne kandidēt.
Pasīvās balsošanas tiesības varētu piešķirt krievvalodīgajiem nepilsoņiem arī Latvijas gadījumā, jo tad tie kā minoritāte netiktu apspiesti. Kā arī viņu ievēlētie pārstāvji spēs pārstāvēt viņu intereses.
Savukārt šajā gadījumā etniskie latvieši varētu justies apdraudēti, jo Latvijā krievvalodīgo skaits ir liels un tie varētu netieši virzīt Latvijas politiku uz padziļinātu sadarbību ar Krieviju.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,10 €
Materiālu komplekts Nr. 1329678
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Etniskais faktors starpvalstu attiecībās”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/569116

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties