Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka

Izdevīgi: šodien akcijas cena!

Parastā cena:
6,49
Ietaupījums:
0,78 (12%)
Cena ar atlaidi*:
5,71
Pirkt
Identifikators:625899
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.01.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: 10 vienības
Atsauces: Ir
Darba fragmentsAizvērt

Ir ļoti daudz dažādu veidu, kā cilvēki komunicējas savā starpā. Agrāk cilvēki sazinājās tikai mutiski, tomēr mūsdienās aizvien lielāku nozīmi mūsu dzīvēs ir ieņēmusi sazināšanās ar apkartējiem rakstveidā – ar mobilo telefonu un īsziņu palīdzību, vai arī internetā – caur e-pastu vai skype.
Rakstīšana ir sarežģīts process, kurš ietver daudz dažādu citu prasmju – sākot ar rokrakstu un pareizrakstību, beidzot ar stilu, plānojumu un izkārtojumu. Atšķirībā no prasmes runāt, ko mēs apgūstam agrā bērnībā bez formālām instrukcijām, rakstīšanas meistarību mēs attīstam vēlāk, parasti skolā. Laiks un vingrināšanās pakāpeniski noved pie pieredzes, un, lai gan lielāka daļa cilvēku apgūst šīs prasmes samērā viegli, neviens nekad nav pilnībā nevainojams. Pat vispieprasītākie autori pēc ilgu gadu sasniegumiem turpina mācīties no pieredzes un uzlabo savu prasmi(1)
Visierastākā komunikācijas forma mūsu mērķu sasniegšanai parasti ir runāšana, un šādos gadījumos priekšroka dodama sarunai „aci pret aci”, kas tiek dublēta rakstiski. Datu atzīmēšana komunikācijā ir visai parasta lieta, bet rakstīšana sapulcēs prasa lielāku māku, jo šādā komunikācijā tā pilda galveno, nevis pakārtoto uzdevumu.
Ne vienmēr izveicīgs runātājs ir arī labs rakstnieks, un arī otrādi. Rakstīts un izteikts vārds pilda līdzīgas, tomēr pēc būtības atšķirīgas funkcijas. Ja mēs paskatītos uz kādas runas mašīraksta kopiju, tad redzētu, ka pie teksta vajadzētu vēl daudz piestrādāt, lai parvērstu to literārā valodā, kaut arī klausoties tas skanēja pat ļoti labi. Tāpat nereti arī izcili rakstnieki liek mums vilties, līdzko atver muti.
Spēja pierakstīt izteiktus vārdus dod mums divējādus labumus. Pirmkārt, rakstīšanas prasme ļauj komunicēties no attāluma, piemēram, rakstot vēstuli, un nepieļauj informācijas sagrozījumus, kas bieži vien notiek nododot ziņas mutiski. (Piemērs – karagūstekņu nometnē Itālijā Otrajā pasaules karā ziņa: – The Germans are in Greece (vācieši iegājuši Grieķijā), no mutes mutē izplatoties, beidzot skanēja tā: – There is going to be rations increase (būs pārtikas devas palielināšana)). Otrkārt, rakstīts dokuments saglabā zināšanas nākotnei, kuras pirms rakstības ieviešanas cilvēki uzticēja savai atmiņai, jo, to bieži trenējot, atstāstīt kļuva aizvien vieglāk.
Rakstīšanas aizsākumi nebija pēkšņa revolūcija. Senais angļu vārds writan nozīmē iešvīkāt, ievilkt, vai ierakstīt.

Autora komentārsAtvērt
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Nosūtīt darbu e-pastā

Tavs vārds:

E-pasta adrese, uz kuru nosūtīt darba saiti:

Sveiks!
{Tavs vārds} iesaka Tev apskatīties interneta bibliotēkas Atlants.lv darbu par tēmu „Eseju rakstīšanas māksla”.

Saite uz darbu:
https://www.atlants.lv/w/625899

Sūtīt

E-pasts ir nosūtīts.

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook
Twitter

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties