Eseja par romānu "Gorio tēvs"

Vieta sabiedrībā daudz ko nosaka - šis aspekts romānā parādās bieži, sākot jau ar pašu pansiju. Pansijas ēkas ir četro stāvos - jo zemākā stāvā tu dzīvo, jo turīgāks esi. Vienā no otrā stāva dzīvokļiem dzīvoja Francijas Republikas armijas komisāra atraitne Kutīra kundze kopā ar Viktorīni Taijfēru. Trešajā stāvā dzīvoja Puarē kungs un Votrēna kungs. Ceturtā stāva dzīvokļos, vislētākajos, dzīvoja Mišono jaunkundze, de Rastinjaka kungs un Gorio tēvs. Veids, kā Vokēra kundze izturējās pret īrniekiem liecina par naudas nozīmi sabiedrībā. Kad Gorio sāk izputēt, viņš pārvācās pas tāviem augstāk un savu nāvi piedzīvo nelielā telpā bēniņos. Materiālisms. Tas, kas nošķīra meitas no Gorio tēva arī bija balstīts uz sabiedrības slāņiem - tik skaistas un turīgas sievietes nedrīkst redzēt kopā ar viņu nabadzīgo tēvu. Interesanti, bet kurš tad viņām deva to naudu? Rakstnieks arī arī krāsām sniedz noskaņu par slāņiem - pansijā viss ir drūms, tumšs un netīrs, turpretī vikontešu pilis ir greznas, gaišas un atstaro naudas esamīu.
Onorē de Balzaks bija viens no pirmajiem rakstniekiem, kas darbā pārāda naudas nozīmi, ieguvumus, zaudējumus un iespējas. Šis romāns sniedz acīmredzamu Francijas sabiedrības atspoguļojumu 19.gs. sākumā, kā arī reālistiskais attēlojums piedod patiesības noskaņu.
…