Eseja par Frici Bārdu

Bet viņa dzeja ir visbiežāk skumja, kas var liecināt viņa neveiksmīgo mīlestības pieredzi vai kā minēja dzejolī "Draugi" :"No visiem draugiem dārzā / man mīļākie : rožu krūms un vecā, skumjā egle, / kam zaļums tumši drūms." Ļoti bieži viņš atbildes vai draugus meklēja dabā, izmantojot dzīvniekus, mazus kukaiņus vai augus un ziedus, it īpaši rozes. Bet tas man ļoti patika, kā viņš izmantoja metaforas saliekot cilvēku pasauli ar augu vai dzīvnieku, tas bija ļoti neparasti un interesanti.
Es esmu priecīgs, ka esmu iepazinis tādu rakstnieku kā Frici Bārdu, šis patiešām viens no retajiem dzejniekiem, kurš mani ļoti ieinteresēja, varbūt attiecīgais karantīna brīdis, kad es to lasīju, vai varbūt tiešām mani šie dzejoļi kaut kā aizkustināja vai lika aizdomāties. Protams, dzejnieks ir ļoti talantīgs, un lielākā daļa dzejoļu man lika aizdomāties par dzīves svarīgām tēmām, kuras aizmirstas ikdienas rutīnā, piemēram, mīlestību, savi nākotnes sapņi, par skumjām lietām un prioritātēm dzīve, un, protams, vēlreiz mīlestību. Fricis Bārda bija izcils romantiķis, un ļāva mums arī iejusties viņa ādā, lasot šos dzejoļus.
…