"Es dadžlapas ausī čukstu: Cik mana dzimtene skaista!" Ārija Elksne

Jūtu, ka kaut kas ir mainījies, pēkšņi varu saost ūdens smaržu, tā it, kā
es būtu pie ezera. Mani plakstiņi paveras un izbrīnā iepletās, es tik tiešām esmu pie ezera. Pasperu dažus soļus un viss man apkārt sakustas. Piegāju pie ezera un pieskāros dzidrajam ūdenim, ūdens bija silts un ļoti patīkams. Saule man žilbināja acis, es apjuku, mana kāja paslīdēja un es ar lielu būkšķi iekritu ezerā. Gaidīju, ka ūdens mani apņems, bet nekas nenotika. Es atvēru acis un pamodos savā istabā.
…